Vairāk nekā 100 adīto zeķu pāru izstādē Laidzē

Jau trešo reizi Laidzē vienā izstādē satiekas Talsu tautas nama Tautas lietišķās mākslas studijas “Dzīpars” meistares ar rokdarbniecēm no Laidzes pagasta un tuvākajiem kaimiņu pagastiem, kā arī attālākām Latvijas vietām. Sadarbība tika aizsākta pagājušajā gadā ar valsts simtgadei veltītu izstādi “Cimdotā Latvija Laidzē”, šajā pavasarī tai sekoja balto darbu izstāde, bet rudens savukārt priecē ar adīto zeķu kopizstādi, kas būs aplūkojama līdz 3. novembrim Laidzes brīvā laika pavadīšanas centra izstāžu zālēs. Izstādi sarīkoja Laidzes bibliotēka sadarbībā ar pagasta pārvaldi.           

Izstādē redzami “Dzīpara” vadītājas Valdas Dedzes un meistaru Marijas Kalnbirzes, Guntas Krišmanes, Austras Bāliņas, Sanitas Malikas, Anitas Kalniņas un Viktorijas Želves adītās zeķes – gan sieviešu, gan vīriešu zeķes, gan arī zeķes bērniem ar izadītiem zīmējumiem. Ar gudru nolūku, ka rokdarbi nekad nebeidzas, “Dzīpars” izstādē parāda arī divus zeķu pārus, kas vēl tikai top – ir iesākti adīt. No Talsiem izstādē ir arī Ainas Lāces rokdarbi.

Adīto zeķu dažādību rāda arī Laidzes pagasta rokdarbnieču interešu pulciņa vadītāja Irēna Lozbere un rokdarbnieces Dace Ērgle un Turaida Lindenberga. Ar saviem darbiem izstādē piedalās arī Laidzes pagasta iedzīvotājas Anita Helfere, Valda Poļanska, Zane Druļkalne, Rasma Lēmane, Velta Jākabsone, Vandzenes pagastu pārstāv Ilga Griķe, Pastendi – Austra Jākobsone, Spāri – Tautas lietišķās mākslas kolektīva “Nāmetiņš” vadītāja Mārīte Mertena. Izstādē ir arī rokdarbi, kas atceļojuši no tālākām Latvijas vietām: no Madonas – Laidzes iedzīvotājas Dainas Brūniņas mātes Austras Kaltones adītās zeķes, no Daugavpils – Laidzes iedzīvotājas Ainas Motivānes mātes Annas Kokinas adīts zeķu pāris. Izstādē ir arī mūžībā aizgājušās Laidzes pamatskolas skolotājas Inetas Krovalkas adītās zeķes, viņa dāvinājusi zeķes savām kolēģēm jubilejās.

 “Dzīpara” vadītāja V. Dedze izstādes atklāšanā atzina, ka cilvēks jūtas labi, ja kājas ir siltas, tāpēc katram ir vajadzīgas vilnas zeķes un tās vienmēr ir arī noderīga dāvana. V. Dedze ar humoru piebilst: “Es domāju, ka bez cimdiem pat var iztikt, rokas ieliek padusēs sasildīt, bet kājas padusēs vis neiebāzīsi gan.” Meistare turpina stāstīt: “Man ir prieks skatīties, ka izstādē nav divu vienādu zeķu pāru, katrs pāris ir citādāks ar savu rakstu un krāsu bagātību. “Dzīparā” zeķes adām galvenokārt no vilnas dzijas, adām arī no ķemmdzijām greznās sieviešu pusgarās zeķes, smalko, musturaino zeķu adīšana prasa ļoti daudz laika – mēnesi vai pat ilgāk. Jaunums mums studijā – adīt zeķes ar četrkantīgo papēdi, jo to var ērti noārdīt, pēc tam uzņemot valdziņus un pieadot no jauna, kad papēdis ir noplīsis. Zeķes vajag adīt un, kad saplīst, nevajadzētu mest prom, bet gan lāpīt, jo sevišķi mūsdienās, kad esam sākuši cīnīties par dabas saglabāšanu.”

Laidzes pagasta rokdarbnieču interešu pulciņa dalībniece T. Lindenberga izteica pateicību pulciņa vadītājai I. Lozberei, kura rokdarbniecēm Laidzē iemāca daudz jauna, piemēram, zeķu adīšanu ar krāsainiem viļņveida rakstiem. Pulciņa dalībniece D. Ērgle savukārt var lepoties ar smalkām mežģīņrakstā adītām zeķēm.

Katrai rokdarbniecei ir arī sava pieeja un paradumi zeķu adīšanā. Proti, V. Poļanska abas zeķes adot reizē – kādu gabaliņu uzada vienu, pēc tam otru tikpat daudz. Pašlaik viņai esot iesāktas adīt baltas tautiskās zeķes. V. Jākabsone savukārt pastāstīja, ka viņai patīkot vienkāršs adījums, lai zeķes taptu ātri.

Spāres Tautas lietišķās mākslas kolektīva “Nāmetiņš” vadītāja Mārīte Mertena, kurai Laidzes pagastā ir vectēva mājas „Pēčas”, rokdarbu prasmi savulaik apguvusi no daiļamata meistares Mirdzas Strazdiņas, kura dzīvojusi kaimiņos un arī iesaistījusi M. Mertenu Tautas lietišķās mākslas studijā “Dzīpars”, kur darbojusies daudzus gadus un darbaudzinātājas bijušas Maiga Trukmane un Ilga Madre. Izstādē uzmanību piesaista M. Mertenas adītās pirkstainās zeķes un vīriešu zeķes, kuru augšdaļā ieadīts Miķeļa vārds.

Izstādes atklāšanā ielūkojāmies zeķu adīšanas tradīcijās, kas vēsta, ka vissenākās Latvijā atrastās adītās zeķes ir no 16. gadsimta, bet liecības par adītām zeķēm atrodamas no 13. gadsimta. Visā Latvijā zeķes esot sāktas valkāt 18. gadsimtā, bet to varējuši atļauties tikai turīgie zemnieki. Sākotnēji zeķes vilka tikai godos, bet no 19. gadsimta arī pie darba drēbēm. Interesants ir fakts, ka pastāvējuši līgumi, kas noteica, ka saimniekam, pie kura strādāja meitas, bija jādod vilna un brīvs laiks vakaros, lai meitas pašas noadītu sev zeķes. Izstādes atklāšanā skandējām arī tautasdziesmas par zeķēm, pieminot senos laikus, kad mūsu senči tumšajā rudens laikā vakarēja pie skala uguns, darinādami rokdarbus un radīdami folkloru. Apcerīgo vakarēšanas noskaņu, izpildot tautasdziesmas kokles pavadījumā, radīja laidzeniece, Talsu Mākslas skolas direktore Maira Freimane. Pārrunājām arī ticējumus par zeķēm: ja zeķi apvelk uz kreiso pusi, tad būs laimīga diena; zeķes vajag lāpīt jaunā mēnesī, tad neplīst; zeķes nevajag lāpīt uz kājas, tad visu ātri aizmirst; kad labajai kājai zeķe nobrūk, tad uzteic, bet ja kreisajai, tad nopeļ; lai sadzīvē naids neizceltos, izredzētajam jādāvina nevis cimdi, bet zeķes.

Adīto zeķu izstādi papildina dažādi izdevumi par zeķu adīšanu un rakstiem, kas aplūkojami Laidzes bibliotēkā.

Ieva Jaunupe

Laidzes bibliotēkas vadītāja

 

Rokdarbnieces adīto zeķu izstādes atklāšanā Laidzē. No kreisās: Talsu tautas nama Tautas lietišķās mākslas studijas “Dzīpars” meistares Anita Kalniņa un Viktorija Želve, Laidzes pagasta rokdarbnieču interešu pulciņa dalībniece Vanda Ose, Spāres Tautas lietišķās mākslas kolektīva “Nāmetiņš” vadītāja Mārīte Mertena, Laidzes pagasta rokdarbnieču interešu pulciņa dalībnieces Turaida Lindenberga un Dace Ērgle, laidzeniece Velta Jākabsone, Tautas lietišķās mākslas studijas “Dzīpars” vadītāja Valda Dedze, Laidzes pagasta iedzīvotāja Valda Poļanska

Izstādes atklāšanā muzikālu priekšnesumu – tautasdziesmas kokles izpildījumā – sniedza laidzeniece, Talsu Mākslas skolas direktore Maira Freimane

Ieskats adīto zeķu izstādē

Adīto zeķu izstādi papildina dažādi izdevumi par zeķu adīšanu un rakstiem, kas aplūkojami Laidzes bibliotēkā

 

Kopkatalogs