Dzintras Žuravskas dzejoļu krājuma “Sirdsatmiņa” atvēršanas svētki Rojas bibliotēkā

Septembris ir Dzejas dienu mēnesis. Kā jau katru gadu, arī šajā rudens noskaņu laikā, Rojas bibliotēkas organizētajā pasākumā klausījāmies dzejas lasījumus un skaistu mūziku.

26. septembra pēcpusdienā interesenti tika aicināti uz Dzintras Žuravskas dzejoļu krājuma “Sirdsatmiņa” atvēršanas svētkiem ar autores piedalīšanos. Krājums izdots izdevniecībā “Sol Vita”, ar kuru dzejniecei ir ilggadīga sadarbība. Tāpēc šis dzejoļu krājums veltīts izdevniecības vadītājai Veronikai Lācei. Krājumu ilustrējusi dzejnieces mazmeita Agnese Žuravska.

Ar lielu interesi un uzmanību klātesošie klausījās Dzintras Žuravskas stāstījumu par viņas literāro devumu, šoreiz vairāk par izdotajiem dzejoļu krājumiem, mazāk pievēršoties prozai. Pirmais dzejoļu krājums “Jūras noburtais” iznāca 1976. gadā. Tad pēc vairāku gadu pārtraukuma 1993. gadā ASV tika izdots nākamais krājums  “Piemares vējos”, kurā ir nopublicēti ne tikai Dzintras Žuravskas dzejoļi, bet arī koru diriģenta un komponista Ziedoņa Lindes sakomponēto dziesmu notis ar dzejnieces sacerētajiem vārdiem. Atkārtotu izdevumu šis dzejoļu krājums piedzīvo Latvijā 2005. gadā. Tajā pašā gadā tiek izdots arī nākamais krājums “Laika zīmes”. Tad jau ar zināmu regularitāti seko nākamie dzejas krājumi – “Cauri varavīksnes vārtiem” (2008), “Savas pasaules vidū” (2014), “Balto spārnu ēnā” (2015), “Ar ceļa vēju”(2016), “Laikmetu atšalkās” (2018), “Uz gaismas sliekšņa” (2020), “Gadskārtu saulgiežos” (2021),  “Man viena mūža nepietiek” (2023). Un nu 2024. gadā, tieši Dzejas dienu priekšvakarā, iznāk jaunais krājums “’Sirdsatmiņa”.  Šajā krājumā apkopotā  dzeja nes sev līdzi dziļas domas, atmiņas un izjūtas, kas katru no mums uzrunā savā veidā:

“Kamēr laiks no mūžības koka

Vēl nenoguris sekundes kaļ,

Visas upes uz priekšu tiecas,

Vien laika upe plūst atpakaļ.”

Pasākumā klausījāmies mūziķa un komponista Uģa Pētersona sakomponētās dziesmas ar Dzintras Žuravskas vārdiem paša autora izpildījumā. Svētku apmeklētājus sajūsmināja Andra Krūzmaņa saksofona spēle dzejas lasījumu starplaikos. Sevišķi apbrīnojama ir Andra neatlaidība, mērķtiecība un apņēmība, jo saksofonu viņš iemācījies spēlēt tikai pusotru gadu atpakaļ pašmācības ceļā.

Ar sirsnīgu pateicību dzejniecei Dzintrai Žuravskai noslēdzās šis skaistais pasākums. Jaunais dzejas krājums jau atradis ceļu pie lasītājiem un iepriecina tos.

“Jau ruda stāv kļava rudenī,

Rāms miers kāpj augšup no ūdeņiem,

Un spoža un laipna bez liekas kvēles

Pie debesīm saule staro.” 

Teksts – Inese Priede

Foto – Normunds Indāns