Aleksandra Pelēča literārajai prēmijai apzinātas un izvirzītas 9 grāmatas

10. aprīlī, Aleksandra Pelēča 99. dzimšanas dienā, grāmatu un novada vēstures mīļotāji atkal tiksies, lai izceltu, suminātu un cildinātu Talsu pusei veltītas grāmatas un uzzinātu kārtējo Aleksandra Pelēča literārās prēmijas laureātu. Šobrīd apzināti un prēmijai tiek izvirzīti deviņi 2018. gadā izdoti darbi, kas ir cieši saistīti ar Talsu, Dundagas, Rojas un Mērsraga novadu kultūrvēsturisko dzīvi.

Ikviens tiek aicināts līdz 8. martam rakstiski ieteikt un iesniegt pašvaldības Apmeklētāju centrā literāros darbus, kuri atbilst prēmijas nolikumam un kurus vēl nav izvirzījusi Talsu Galvenā bibliotēka.

Lasītāji par Aleksandra Pelēča literārajai prēmijai izvirzītajiem darbiem un saviem favorītiem varēs balsot no 11. marta līdz 5. aprīlim bibliotēkas mājas lapā un www.talsi.lv, kā arī katrā Talsu, Rojas, Dundagas un Mērsraga novada bibliotēkā uz vietas.

 

Talsu Galvenā bibliotēka Aleksandra Pelēča literārajai prēmijai izvirzījusi grāmatas, kuras izdotas 2018. gadā –

 

Visvaldis Tukmanis  “Caur laikiem. Otrā daļa”

izdevējs “Aleksandra Pelēča lasītava”, 2018

Grāmatas 2. daļā iekļauts Valdegales (Valdgales) pagasta Laukindiņu saimnieku Tukmaņu un radu dzimtu stāsts ar laikmetu maiņu negaidīto notikumu pavērsienu aprakstiem. Vēstīts par kolhozu apkalpojošo saimniecisko sistēmu darbību Talsu novadā, ārstniecības struktūrām un organizācijām no senlaikiem līdz Atmodas sākuma gadiem. Plašais vēstījums beidzas ar represīvo un militāro organizāciju darbības apceri, iznīcinātāju (no krievu val. istrebīķeļu) aktivitātēm Talsos un novadā. Darbā izmantoti arī iepriekš nepublicēti dažādu novadnieku atmiņu stāsti un dienasgrāmatu fragmenti. 2018. gada 16. decembrī Visvaldis Tukmanis devās mūžībā.

 

 

Georgs Avetisjans  “Homeland”

izdevējs “Milda Books”, 2018

Fotogrāmata „Dzimtene. Valstī garākais ciems” („Homeland. The Longest Village in the Country”) izmantojot ģeogrāfiski garāko piekrastes ciemu kā metaforu, ir konstruēts un daudzslāņains stāsts par cilvēka dzimto vietu, dzīves ceļa garumu un atmiņām. Tas ir stāsts par zemi, cilvēka saikni ar zemi. Ģeogrāfiski šis darbs arī kalpo kā dokumentāla liecība par valstī garāko ciemu –  Kalteni – fotogrāfijās, aprakstos un intervijās divās valodās – angļu un latviešu, kurā tiek atainota un pētīta mūsu tautas identitāte, vēsture, atmiņas, iedzīvotāju attiecības ar apkārtējo vidi.

Georgs Avetisjans (1985) ir latviešu fotogrāfs, kurš savos projektos pievēršas savām saknēm – vai tā būtu Kaltene, no kuras viņš nācis, vai Armēnija, ar ko saista viņa tēva dzimta. 2016. gadā absolvējis Braitonas universitāti Lielbritānijā un ieguvis mākslas maģistra grādu fotogrāfijā.

 

 

Edgars Vadonis “Īsie stāsti … mūža garumā”

izdevējs “Von Talsen Grāmatnīca”, 2018

Autors dzimis Ziemeļrietumu Kurzemē, Rīgas jūras līča tuvumā 14 km no Kaltenes, Nogales pagasta ”Zaķīšu” mājās. Šis ir dzīves stāsts – stāsti, stāstiņi un epizodes no autora dzīves, kuru dzīves ceļš nu ir aizvedis līdz Vācijai.

 

Kārlis Mālmeisters “Kažēna atmiņas”

izdevējs “Jumava”, 2018

Kārļa Mālmeistera (1901-1978) atmiņu stāsts par savas bērnības un jaunības gaitām Latvijā, kas ir ceļā uz brīvību no muižnieku varas, un ārpus tās — jūras gaitās uz svešām zemēm, kur par tādu “latvieti” neviens neko nav dzirdējis. Aprakstītie notikumi ir saistīti arī ar Talsu un Kurzemes pusi.

 

 

Antra Grūbe “Kino un dzīve Talsos (1902-1939)”

izdevējs “Aleksandra Pelēča lasītava”, 2018

 

 

Pētījums par Talsu kinoteātru vēsturisko attīstību, kino dzīvi Talsos un ne tikai – grāmatā atradīsiet informāciju par politisko situāciju, dažādu viedokļu cīņu pilsētā un to, kā tā ietekmēja sadzīves norises. Plašs ieskats Talsu kultūras dzīvē, kura arī aprakstītajā laikā bijusi tikpat pilnasinīga un iespējām bagāta, kā mūsdienās.

 

 

Ainārs Mazjānis “Mēs esam Talsi”

autora izdevums, 2018

 

 

Fotogrāfa pirmais pieteikums bija izstāde Mēs esam Talsi, kurā 100 talsenieku portretos tika atklāts, kādēļ Talsi ir laba vieta, kur dzīvot, veidot ģimeni un paslēpties no visām pasaules vētrām, lai atgūtu mieru. Grāmata tapusi kā izstādes turpinājums. Katru portretu papildina stāsts, kas īsi raksturo katra talsinieka sajūtas un personību.

 

 

Diāna Bērziņa “Parunāsim par vecajiem laikiem”

izdevējs “Aleksandra Pelēča lasītava”, 2018

 

 

 

Dzimtas atmiņas un likteņstāsti – grāmata par kādu latviešu dzimtu un dzimtas senčiem, pie Auziņu saimes galda klēts galā Rocežos klausīti un pierakstīti.

 

Ināra Šteinberga “Toreiz Sabilē”

autora izdevums, 2018

 

 

Grāmatā ir iekļautas vairāk kā 600 fotogrāfijas, avīžu ziņas, 43 personu atmiņas par ļaudīm un notikumiem Sabilē. Grāmata ir vērtīgs informācijas avots gan sabilniekiem, gan arī citiem pagātnes notikumu pētniekiem – skaista dāvana Sabiles 765. gadā, kopš Sabiles vārds pirmo reizi minēts rakstos, kā arī būtisks pienesums Latvijas simtgades notikumiem.

 

Skolēnu jaunrades konkursu darbu izlase “Sirds domas Latvijai”

izdevējs “Talsu novada BJC”, 2018

Krājumā apkopotai labākie, laikā no 2003. gada līdz 2017. gadam, skolu radošā konkursa dalībnieku, Talsu novada skolnieku, literārās, foto, mūzikas un vizuālās mākslas jaunrades darbi. Sirds domas Latvijai ir krāsainas, dažādas, priecīgas un pārdomu pilnas. Krājumu sastādījusi radošā komanda – Doloresa Lepere, Maija Laukmane, Antra Auziņa – Bajāre un Antra Vētra.

 

 

Aleksandra Pelēča literārā prēmija tiek piešķirta vienam novadu autoram par izcilu literāru darbību, kas ir dziļi saistīts ar sava laikmeta un sava novada norisēm un kurš ieguvis Prēmijas pretendentu izvērtēšanas komisijas augstāko vērtējumu. Vērtējumam tiek atlasītas pagājušā gadā iznākušās grāmatas.

Talsu novada dome par godu Aleksandra Pelēča (1920 – 1995) 80 gadu jubilejai 2000. gadā iedibināja tradīciju piešķirt literāro prēmiju literāro darbu autoriem par ieguldījumu A. Pelēča daiļrades pētniecībā un popularizēšanā, mākslinieciski augstvērtīgiem darbiem prozā, dzejā, publicistikā, literatūrzinātnē, kas veltīti Talsu, Dundagas, Mērsraga, Rojas novadam.

 

 

Kopkatalogs