Talsu bibliotekāres Liepājas kolēģu konferencē

Astoņas Talsu novada bibliotēku dāmas šī gada novembra mēneša pēdējo dienu aizvadīja Liepājā, apmeklējot Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas [LCZB] 241. gadskārtas konferenci “Laiks. Cilvēki. Bibliotēka.”

Konferenci atklāja LCZB direktore Ilga Erba, to turpināja Juris Jirgens (Liepājas pilsētas pašvaldības iestādes “Kultūras pārvalde” vadītājs), pastāstot par aktualitātēm Liepājā un par Liepājā nozīmīgo Voldemāra Caunes balvu. Tālāk izvērtās aizraujoša tulkotāja, grāmatnieka Pētera Jankava lekcija par ideālo grāmatu meklējumiem “20 iedvesmas gadi. Ideālo grāmatu meklējot”.

Lektors pats piedalījies ap 500 grāmatu tapšanā, reiz strādājis Tukuma rajona bibliotēkā. Dibinājis apgādu “Atēna”. Pēc PSRS sabrukšanas esot sācies “Atēnas laikmets”, kad tika izdots liels skaits grāmatu, ko Padomju vara savas pastāvēšanas laikā bija liegusi izdot. Lai atsijātu graudus no pelavām, tika uzsākta ideālo grāmatu izdošana. Pēteris Jankavs konferences apmeklētājiem  parādīja klātienē vairākas ideālās grāmatas (tās visas arī saņēmušas 1. vietu skaistāko grāmatu nominācijā) un neskopojās ar sulīgiem stāstiem par tām. Lekcijā dažas aplūkotās ideālās grāmatas:

  • Ērikas Romanes “Mēs abi” (2002). Grāmata audekla vākos ar ielīmētu gleznas reprodukciju. Autore pati segusi tipogrāfijas izmaksas. Grāmatas tapšanas laikā Pēteris Jankavs, fotogrāfs un Aija Lāce devušies pie rakstnieces uz mājām veikt grāmatas rediģēšanu, alfabētiskā personu rādītāja saraksta veidošanu un fotogrāfiju uzņemšanu. Grāmata tika izdota, autores rokās bija nonācis signāleksemplārs, kas raisījis viņā lielu prieku un pagodinājumu. Drīz vien Ērika Romane tika uzaicināta uz interviju radio SWH studijā, bet tā arī nav ieradusies, jo pēkšņi devusies mūžības ārēs;
  • Emīlijas Prūses nepublicēta romāna pirmizdevums “Gaismu sauca, gaisma ausa” (2000). Grāmata izdota pēc autores nāves. Pēteris Jankavs, veidojot šo grāmatu vācis fotogrāfijas, katrā eksemplārā ielicis kaltētu augu(tiražēti 800 eksemplāri!). Grāmatā lasāmas arī Ingas Ābeles un Māras Zemdegas dzejas rindas, kas, lai cik dīvaini tas neizklausītos, vēstījušas par nākotnes notikumiem Vietavas kapos;
  • Ingeras Kristensenas sonets “Tauriņu ieleja” (1998). Grāmatai Māra Ritmane izveidojusi skaistu ilustrāciju, tekstā izmantota J. Endzelīna gramatiskā valoda. Šo sonetu neviens nebija uzdrošinājies atdzejot, līdz Knuts Skujenieks ar lielām pūlēm to izdarījis – atdzejojis no dāņu valodas latviešu valodā. Pēteris Jankavs atminējās humoristisku gadījumu – kādu dienu Knuts Skujenieks vērsies pie šīs dienas lektora ar problēmu, ka viņam esot pietrūkuši taureņu nosaukumi latviešu valodā, bet sonetā to vēl daudz esot. Ko darīt? Pēteris Jankavs ieteicis Knutam izdomāt pašam savus taureņu nosaukumus.;
  • Ingeras Kristensenas romāns “Apgleznotā telpa” (2002). Grāmatā I. Burānes “locītā māksla” – gleznojuma reprodukcija, kas lielā formāta dēļ ielocīta grāmatā. Pret šo “locīto mākslu” iestājas vairāki kritiķi, bet Pēteris Jankavs tajā nesaskatot neko briesmīgu. Lektors šai grāmatai veidojis grāmatas vākus, apliktni, noformējumu un grāmatzīmi, lai gan romāns nemaz neesot tik garš, lai būtu nepieciešama grāmatzīme;
  • Zigmunda Skujiņa “Buršana un tinte” (2003). Grāmata neparasta ar to, ka pirmajiem 150 eksemplāriem uz audekla vāka iestrādāts Aivara Sprūdža vara grebuma novilkums, grāmatām neparasti iedrukājumi uz ieklājlapām un pirmie 150 eksemplāri numurēti ar A.Sprūdža un Z.Skujiņa parakstiem. Monogrāfija ieguvusi pirmo vietu oriģinālliteratūras skaistāko grāmatu nominācijā.
  • Valērija Kargina “Nauda un cilvēki” (2005). Par šīs grāmatas tapšanu Pēteris Jankavs atminas stāstīt, ka paraugeksemplārus gatavai grāmatai no tipogrāfijas saņēmis tieši pirms grāmatas prezentēšanas. Tā vietā, lai grāmatā esošo lapu ierāmējums būtu uzdotais tumši sarkans (Latvijas karoga krāsā), to krāsa bijusi jēli rozā. Pēteris Jankavs, ieraugot šo baiso atšķirību, gandrīz vai meties upē slīcināties, jo neesot bijusi ne nauda, ne laika ko vērst par labu. Aprunājoties ar kolēģiem, viņi izgājuši no situācijas – nododot grāmatu Valērija Kargina rokās, teikuši, ka ierāmējuma rozā tonis izvēlēts simts latu banknotes krāsā, par ko autors bijis apmierināts.

Apgāda “Atēna” arsenālā ir sērija “Atēnas bibliotēka” ar 21 grāmatas nosaukumu. Šīs Pēteris Jankavs atzīst kā visaugstākās klases grāmatas. Pagaidām netiek turpināta šī tradīcija atlasīt augstākā kaluma darbus, bet izteica mierinājumu ar to, ka sērijā esot atlasīta “acīte” – 21 grāmata. Lekcijas noslēgumā Pēteris Jankavs padalījās ar savas dienasgrāmatas ierakstiem, ko ikdienā raksta jau trešo gadu.

Nākošo lekciju vadīja Kaspars Simanovičs – Rīgas Lutera draudzes mācītājs, kurš agrāk kalpojis Talsu pusē. Viņš dalījās prātojumos par tematu “Grāmatas nozīme garīgajā izaugsmē – izaicinājumi un ieguvumi”. Sākumā mācītājs secina, ņemot vērā Platona un Sokrāta filozofiju, ka vārds ir monoloģisks nevis dialoģisks, ka vārds neveido dialogu – tas, uzrakstīts, paliek uzrakstīts un nekas vairāk nemainās. Bet lekcijas laikā mācītājs nonāca pie pārdomām par to, ka grāmata, kas izlasīta pirms vairākiem gadiem, otrreiz lasot, šķiet citādāka, lai arī rakstīta ar tiem pašiem vārdiem. Kas mainījies? Cilvēks. Mainījusies cilvēka attieksme, izpratne, nākusi klāt pieredze, kas pirms gadiem vēl nebija. Grāmatas esot kā palīgi izaugsmes ceļā. Un aiz katras grāmatas esot jāstāv bibliotekāram – cilvēkam, kurš iedrošinās, uzmundrinās un atbalstīs lasītāju.

Nākošā konferences daļa bija atvēlēta Voldemāra Caunes balvas “Gada bibliotekārs darbā ar bērniem un jauniešiem” pasniegšanas ceremonijai. Tika nosaukti visi pretendenti un pasniegtas balvas 2 uzvarētājām – Jūrmalas Centrālās bibliotēkas Dubultu bērnu bibliotēkas vadītājai Ingunai Radziņai un Valkas novada Centrālās bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas galvenajai bibliotekārei Unai Grāvei.

Muzikālu baudījumu klātesošajiem sniedza Miks Akots un Ieva Avotiņa.

Konferencei apmeklēja Vija Nagle, Sanita Krauze, Aija Ozoliņa, Lita Zandberga no Talsu Galvenās bibliotēkas, Ilze Jaunbērziņa, Dzintra Kristapsone no Talsu bērnu bibliotēkas, Anita Bērziņa no Stendes bibliotēkas un Dace Dērica no Lubes bibliotēkas. Klausoties neparastos piedzīvojumus, pārdomātos apcerējumus un citu bibliotēku darbu panākumus, arī Talsu puses bibliotekārēm radās jaunas idejas un pārdomas par turpmāko aktivitāšu klāstu bibliotēkā.

Informāciju sagatavoja – Lita Zandberga

Talsu Galvenās bibliotēkas

Informācijas un resursu attīstības nodaļas vadītājas palīdze