Sākas kandidātu apzināšana Aleksandra Pelēča literārajai prēmijai

Līdz ar pirmajām, kaut ļoti mānīgajām pavasara vēsmām, pienācis laiks apkopot 2016. gada ražu, ieskatīties grāmatās un izvērtēt izdevumus, kuriem ir nozīmīga saistība ar Talsu novada vai reģiona vēsturi, kultūrzīmēm un cilvēkiem.

Aleksandra Pelēča literārā prēmija tiek piešķirta vienam novadu autoram par izcilu literāru darbību, kas ir dziļi saistīts ar sava laikmeta un sava novada norisēm un kurš ieguvis Prēmijas pretendentu izvērtēšanas komisijas augstāko vērtējumu. Vērtējumam tiek atlasītas pagājušā gadā iznākušās grāmatas.

Talsu novada dome par godu Aleksandra Pelēča (1920 – 1995) 80 gadu jubilejai 2000. gadā iedibināja tradīciju piešķirt literāro prēmiju literāro darbu autoriem par ieguldījumu A.Pelēča daiļrades pētniecībā un popularizēšanā, mākslinieciski augstvērtīgiem darbiem prozā, dzejā, publicistikā, literatūrzinātnē, kas veltīti Talsu, Dundagas, Mērsraga, Rojas novadam.
Aleksandra Pelēča literārā prēmija tiek piešķirta vienam novadu autoram par izcilu literāru darbību, kas ir dziļi saistīts ar sava laikmeta un sava novada norisēm un kurš ieguvis Prēmijas pretendentu izvērtēšanas komisijas augstāko vērtējumu. Katru gadu vērtējumam tiek atlasītas iepriekšējā gadā iznākušās grāmatas.

Prēmijas pasniegšanas pasākums nemainīgi notiks 10. aprīlī Talsu Galvenajā bibliotēkā, Aleksandra Pelēča dzimšanas dienā.
Aicinām līdz 5. martam rakstiski ieteikt un iesniegt pašvaldības apmeklētāju centrā literāros darbus, kuri atbilst prēmijas nolikumam, bet kurus nav izvirzījusi Talsu Galvenā bibliotēka.

Lasītāji par Aleksandra Pelēča literārajai prēmijai izvirzītajiem darbiem un saviem favorītiem varēs balsot no 9. marta līdz 4.aprīlim bibliotēkas mājas lapā www.talsubiblioteka.lv un www.talsi.lv, kā arī bibliotēkas sociālajos profilos, un katrā Talsu, Rojas, Dundagas un Mērsraga novada bibliotēkā uz vietas.

 

Talsu Galvenā bibliotēka Aleksandra Pelēča 2017. gadā literārajai prēmijai izvirzījusi grāmatas:

 

“Makstnieks. Fricis Makstnieks”, Inese Makstniece

Grāmata “Makstnieks. Fricis Makstnieks” ir pazīstamā Talsu mākslinieka, gleznotāja, skolotāja, grafiķa un karikatūrista (1936–1994) biogrāfija. Tajā apkopoti materiāli par bērnību, studijām, pedagoģisko darbību, analizēts mākslinieciskais devums. Tekstu būtiski papildina fotogrāfijas, kā arī F. Makstnieka karikatūras, grafikas, zīmējumi.

 

“Talsu patērētāju kooperatīvi (1920 – 1945)”,

Dace Alsberga un Zigurds Kalmanis

Grāmatā apskatīta labprātīga iedzīvotāju apvienošanās kopīgai saimnieciskai darbībai – patērētāju kooperatīvu darbība Talsos. Ieskatam tajā izmantoti Latvijas Valsts vēstures arhīva un Ventspils Zonālā valsts arhīvā atrodamie dokumenti. Tos papildina raksti laikrakstos, kā arī dažas publicētās monogrāfijas.

“Kārļa Zariņa burvju aplis”, Anita Rožkalne

A.Rožkalnes grāmatā stāstīts par rakstnieku K. Zariņu (1889-1978), kas vairāk pazīstams kā novelists, psiholoģisko, satīrisko un vēsturisko romānu autors, taču daiļrades sākumā rakstījis arī dzeju, bet brieduma gados – lugas, un aktīvās literārās darbības laikā bijis arī cienījams literatūras vērtētājs. Viņa draugu un paziņu lokā bija daudzi ievērojamākie 20. gadsimta 20.–30. gadu rakstnieki, arī teātra cilvēki un mākslinieki. Par viņa dzīvi ilgu laiku bija zināms vairāk mīklu un leģendu nekā faktu. Grāmatā ietverti muzeju un arhīvu materiāli, atmiņās un rakstnieka vēstulēs rodamā informācija un literāro ietekmju rekonstrukcijas mēģinājums, salīdzinot K. Zariņa dienasgrāmatās, piezīmēs, viņa bibliotēkas grāmatās. Sava mūža nogali rakstnieks pavadījis Talsos.

“Skolotājas dzīvesstāsts”, Daina Āboliņa

sakārtojis Mintauts Āboliņš

Autobiogrāfisks darbs par piedzīvoto cauri laiku lokiem – Daina Āboliņa pārdzīvo divus karus, dzīvo Krievijas Tālajos Austrumos un Japānā, atgriežas dzimtenē, piedzīvo grūto pēckara laiku, studē un strādā par skolotāju, arī Dundagā un Dursupē.

“Pret vējiņu danci griezu”, sakārtojusi Vaira Štāle

Grāmatas pamatā ir galvenokārt Ģibuļu pagasta deju kolektīvu dalībnieku un vadītāju atmiņas, izraksti no kolektīvu dienasgrāmatām un hronikām, dažādu laika periodu laikrakstu un žurnālu materiāli. Tiem pievienots neliels ieskats tautas deju veidošanās vēsturē Latvijā. Šodien dejas tradīcijas Ģibuļu pagastā turpina “Austris”, “Spriganis” un “Dzalksti”.

“Talsu novada muzeja raksti II”, sastādītāja Zanda Konošonoka

Muzeja speciālistu un pieaicināto autoru pētījumi apskata daudzpusīgu tēmu loku. Izdevums atspoguļo norises Talsu un kaimiņu novados no 11. gadsimta līdz 1990. gadiem, īpaši akcentējot Talsu novada vēsturi un kultūras mantojumu.

Rakstu autori: Inga Doniņa, Kristiāna Skromule, Ilona Miezīte, Alīda Zigmunde, Guntars Tenne, Alfrēds Moseičuks, Antra Grūbe, Zanda Konošonoka, Daija Lēmane, Ona Kaudze, Jana Grostiņa, Guna Millersone.

“Caur laikiem”, Visvaldis Tukmanis

Talsu novada vēstures zinātāja un pētnieka Visvalža Augusta Tukmaņa grāmatas „Caur laikiem. No Talsiem līdz Sasmakai, no Šķēdes līdz Ģibzdei” 1.daļa, kas, izzinot Latvijas vēstures arhīvu dokumentu datus un Latvijas periodikā publicēto, sākta veidot 1996. gadā.
Apjomīgā pētījuma pirmais sējums, kur, līdztekus interesanti veidotajai teksta daļai ar Tukmaņu dzimtas vairāku paaudžu dienasgrāmatu fragmentiem un laikabiedru atmiņām, izsmeļošu informatīvu materiālu caur laikiem par un ap Talsu novadu, īpaši – Laidzes un Ārlavas pagastiem, pieejami ap 700 dažādu fotogrāfiju un unikālu dokumentu attēlu.