Interesanti fakti

"Cīņa ar žūpību Talsos", Latvijas pilsētu savienības rakstu krājums: II, Rīga, 1931

Latvijas pilsētu savienības rakstu krājums: II, – Rīga, 1931, 181.-184.lpp

Foto no J.Tāles arhīva

Cīņa     ar    žūpību    Talsos

Talsi bija pirmie, kas atvēra pilsētas degvīna pārdotavas. Bet, rādās, arī vienīgā pilsēta, kur cīņa ar alkoholu ir pieņēmusi sevišķu, «specifisku” veidu. Jau 1919. gadā dome ieņēma ļoti noteiktu stāvokli pret dzertuvēm. 4. septembra sēdē viņa vienbalsīgi pieņēma sekošu lēmumu: ,,atvēlēt atvērt reibinošu dzērienu tirgotavas zem sekošiem noteikumiem: dzērienu tirgotāji nedrīkst dot iereibušiem vairāk dzert un ja viņa tirgotavā kāds tik daudz iereibis, ka viņš atklātā vietā vai uz ielas vispārīgi traucē sabiedrības mieru, tad dzērienu tirgotājs un arī iereibušais viesis var tikt sodīti administratīvā kārtībā ar naudas sodu: pirmo reiz — 10 rbļ., 2. — 25 rbļ. un trešo reizi — 50 rbļ., kura summa nāk pilsētas trūkumcietējiem par labu. Pie minēto pārkāpumu atkārtošanās tirgotājs zaudē tiesību tālāk tirgoties, bet viesis zaudē tiesību dabūt pirkt dzērienu veikalos.”  Līdz ar to dome uzdeva valdei rūpēties par šo noteikumu apstiprināšanu no valsts iestāžu puses. Vai šie īsie noteikumi ir tikuši apstiprināti nav konstatējams, bet 11. septembra 1919. g. sēdē dome, sakarā ar valsts iestāžu norādījumiem, nolēmusi atļaut tirgoties ar reibinošiem dzērieniem ,,visiem, kas vēlas un kuru telpas atbilst visiem likumiem, noteikumiem un ievērojot no pilsētas vēl nākotnē izstrādājamiem noteikumiem”. Bet jau tanī pašā sēdē, ar nākošo lēmumu, iepriekšējais nosacījums tiek it kā mīkstināts un reibinošu dzērienu tirdzniecība tiek nostādīta zem diezgan stingras uzraudzības, kas izteikta sekošos ,,noteikumos par   reibinošu   dzērienu   tirgošanos Talsos” (burtiski).

  1. Tirgošanās ar  reibinošie m  dzērieniem  I. un  II. šķiras viesnīcās, alus bodēs un vīna pagrabos atvēlēta tikai zem sekošiem noteikumiem:
  2. Dzērienu tirgotājam   ir   aizliegts   izsniegt   reibinošus   dzērienus   jau   iereibušam   viesim,   bez   izņēmuma,   vai   viesis   iereibis viņa veikalā, jeb  ienācis no citurienes.

P i e z ī m e. Par iereibušu uzskata tādu cilvēku, kas ar savu nenormālu izturēšanos kā: streipuļošanu, nekārtīgu stipru runāšanu, vai citādu rīcību ir citai publikai par apgrūtināšanu un pierāda nenormālu stāvokli.

  1. Kas iereibušā stāvokli  parādās  publiskā vietā, tiek  no  policijas aizgādāts uz aresta telpām un sodīts ar naudas sodu: 1. reizi ar 10 rbļ., 2. reizi ar 25 rbļ., 3. reizi ar 50 rbļ. Latvijas valutā.  Ar tādu  pašu  sodu un   minētā   lielumā  tiek  sodīts  dzērienu  tirgotājs, kura   veikalā   notikusi   piedzeršanās.
  2. Pie noteikumu pārkāpšanas atkārtošanās   ceturto   reizi   tirgotājs  zaudē  tiesību  tirgoties  ar  reibinošiem dzērieniem  un viesis tiek   izsludināts par tādu, kas zaudējis tiesību pirkt reibinošus dzērienus,  un  katrs, kas ir  kā nebūt  piepalīdzīgs,  tādam  pie  reibinošu dzērienu iegādāšanas, tiek sodīts  ar augšā uzrādīto sodu.
  3. Ienākumi no soda naudām, nāk par labu Talsu pilsētas trūkumcietēju, un bāriņu  apgādāšanai.
  4. Soda naudas   maksāt  neiespēšanas   gadījumos   vainīgos   var likt  pie  sabiedriskiem   darbiem,  dēļ  soda  naudas   izpelnīšanas.
  5. Par noteikumu izpildīšanu un  soda naudas  iekasēšanu,  kā ari   iemaksu   pilsētas   valdei,   gādā   vietējā   policija.
  6. Šiem noteikumiem  jābūt  izliktiem   katrā dzērienu  tirgotavā redzamā vietā priekš ievērošanas.

Šie noteikumi ir stipri oriģinēli un Latvijas žū­pības apkarošanas laukā viņiem samērā liela nozīme kā kultūrvēsturiskiem dokumentiem. Man neizdevās nodibināt, vai šie noteikumi ir tikuši apstiprināti un izvesti dzīvē, bet vienu ko varēju konstatēt, ka fak­tiski minētie noteikumi dzīvē nav tikuši piemēroti. Domājams, ka iemesls tam — bermontiešu iebrukums Talsos…

 

pilnteksts šeit

[collapse]
Kopkatalogs