Noskaidrots 2024. gada Aleksandra Pelēča literārās prēmijas saņēmējs

Ik gadu Talsu novadā tiek godināts dzejnieks un rakstnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Aleksandrs Pelēcis. Viņa vārdā nosaukta Talsu novada literārā prēmija, ko kopš 2000. gada piešķir autoriem, kuri veltījuši savu darbu Talsu puses literatūrzinātnes, vēstures pētniecībai un publicistikai.

Šogad vērtēšanas komisijas redzes lokā nonāca 9 grāmatas, starp kurām salīdzinoši daudz bija tieši lībiešiem un lībiešu piekrastei veltīti darbi. Ne visi grāmatu autori varēja piedalīties pasākumā klātienē, tomēr apsveikuma un pateicības vārdi tika saņemti no katra, kas arī izskanēja pasākuma vadītāja talsinieka Toma Liepājnieka lasījumā. Par pasākuma muzikālo pusi parūpējās mūziķe Baiba Bite-Krūmiņa.

A.Pelēča literāro prēmiju šogad saņēma Guna Millersone un Gatis Vanags par grāmatu “Nacionāli dekoratīvais stils Talsu novadā”. Grāmatā iekļautais materiāls balstās uz Talsu novada muzeja krājumā esošajām liecībām par šī savdabīgā stila izpausmēm mūsu novadā 20. gs. 30. – 60. gados. Izdevumā stāstīts arī par trīs mūsu pusē esošajām celtnēm, kuru interjerus dekorējuši jaunie Talsu puses mākslinieki Kārlis Freimanis (1910-1987), Kārlis Sūniņš (1907 – 1979) un Žanis Sūniņš (1904 – 1993).

Lasītāju simpātijas balvu ar 1106 balsīm saņēma Vilnis Rozenfelds par grāmatu “Senajā Ziemeļkurzemē”. Kopā par konkursā izvirzītajām grāmatām lasītāji balsojuši 3384 reizes.

Savā apsveikuma vēstulē Vilnis Rozefelds saka: “Izsaku vislielāko pateicību tiem, kas atbalstījuši manu grāmatu “Senajā Ziemeļkurzemē”. Tā nav literāri saistošā, gleznainā valodā rakstīta grāmata. Šī grāmata ir tapusi 10 gadu garumā, kā blakus izziņas produkts manai detalizētajai un faktoloģiskajai izpētei par savas dzimtas vēsturi tagad jau 11 paaudzēs. Meklējot un analizējot dažādus materiālus, ātri konstatēju, ka gandrīz 150 gadus neviens nopietni kompleksi nav pētījis Zieļkurzemes piekrastes attīstības vēsturi.”

Balsot par savu simpātiju lasītāji varēja bibliotēkas tīmekļvietnē un katrā novada bibliotēkā. Simpātiju balvu pasniedza SIA “Krauzers” līdzīpašnieks Kaspars Eihe.

Dzejnieks Kārlis Vērdiņš par nomināciju Aleksandra Pelēča prēmijai rakstīja: “Paldies talsiniekiem par grāmatas “Lībiešu balādes” pamanīšanu un nominēšanu. Šī grāmata ir radusies no lībiešu vēstures, kultūras, folkloras un literatūras, cenšoties iztēloties, kā varētu rakstīt viens no daudziem lībiešu dzejniekiem, kas organiski izjūt savu piederību savai kopienai. Pateicoties Valtam Ernštreitam, šī avantūra iesākās jau 2011. gadā ar pirmo lībiešu balādi un noslēdzās 2023. gadā. Māksliniece Zane Ernštreita šo grāmatu stilizēja veco laiku izdevumu izskatā, tā piedalīdamās mūsu mazajā mistifikācijā un mudinādama šos dzejoļus uztvert ne tikai kā Kārļa Vērdiņa kārtējo dzejoļu krājumu, bet arī kā dziesminieka Vērdiņu Kārļa savākto lībiešu folkloras un literatūras krājumu, kas nāk no savas tautas un tagad tai atdots atpakaļ. Ceru, ka to būs interesanti lasīt talsiniekiem, jo tā vēsta par jūsu tuvajiem kaimiņiem un mazliet arī par jums pašiem. Lai jums lustīgi literatūras svētki un nerimstošs lasītprieks!”

Pelēča literārajai prēmijai vēl tika izvirzītas 2023. gadā iznākušās grāmatas: “Belte, tas mālders” (Renāte Blumberga un Baiba Damberga), “Lībiešu [kultūr]telpa” (sastādīja Zane Ernšteina), “Nacionāli dekoratīvais stils Talsu novadā” (Guna Millersone un Gatis Vanags), “Gaist līvu dziesmas debesīs” (sastādīja Baiba Šuvcāne), “Stendes miežu selekcionāre Genovefa Timule” (sakārtojusi Solveiga Maļecka), “Pelēkā barona memuāri” (sastādījis Zigurds Kalmanis), “Lībiešu balādes” (Kārlis Vērdiņš, Valts Ernštreits), “Kurzemes šūpulī: dzimtas hronika” (Maruta Mitrevica), “Senajā Ziemeļkurzemē” (Vilnis Rozefelds).

Paldies pasākuma un Aleksandra Pelēča literārās prēmijas atbalstītājiem SIA “Krauzers” un SIA “Nārone”.

Foto – Elza Āboliņa