“Mana skolotāja vaļasprieks” Talsu bērnu bibliotēkā

Katru gadu oktobra mēnesī, kad skolotāji svin savas profesijas svētkus, mēs savā bibliotēkā cenšamies lasītājiem dot iespēju iepazīt savu skolotāju no citas puses, proti, parādīt skolotāja vaļasprieku. To darām jau daudzus gadus, un vienmēr ir bijis ļoti interesanti tikties ar skolotāju, kurš labprāt dalījies ar bērniem vai jauniešiem savā ārpusskolas dzīvē.

Tradicionālā pasākuma pirmais viesis bija Talsu Valsts ģimnāzijas vizuālās mākslas skolotāja Lija Kristberga, izcila sava mācību priekšmeta pasniedzēja. Viņa novērtēja savu skolēnu talantu, vēlējās, lai bērnu darbus redzētu pēc iespējas vairāk cilvēku. Tā mēs bibliotēkā, paralēli grāmatām, veidojām izstādes  par dažādiem mākslas veidiem. Lija Kristberga atsaucās aicinājumam tikties ar skolēniem, atklājot savas zīmēšanas un gleznošanas prasmes.

Gadu gaitā mūsu lasītāji iepazinuši dažādus skolotāju talantus un vaļaspriekus: maizes cepšana, rotu darināšana, trauku apgleznošana, aplicēšana, filcēšana, keramikas veidošana, dzejošana, ceļošana, uzpirksteņu kolekcionēšana, kaklasaišu kolekcionēšana, dāliju un gladiolu audzēšana, sportošana, muzicēšana.

Sarunas par skolotāju vaļaspriekiem ir bagātinājušās ar sarunām par dzīvi, jo talants un prieks kaut ko darīt jau nerodas tukšā vietā. Pēdējo gadu “Skolotāja vaļasprieka “ pasākumi kļuvuši par īstām dzīves zinību stundām, kad ar mūsu lasītājiem runājušies 2. vidusskolas sporta skolotājs Andris Kalniņš (vaļasprieki – gleznošana, dzejošana, muzicēšana), Valdemārpils vidusskolas direktors Andris Dzenis (ziedu audzēšana, kaklasaišu kolekcionēšana), 2. vidusskolas direktors Oļegs Solovjovs (sportošana).

“Skolotāja vaļasprieks” 2018 ir Ģimnāzijas sporta skolotājs un 7. b klases audzinātājs Singurs Zariņš. Skolotājs savus vaļaspriekus attīstījis un veidojis no bērnības gan par patikšanu sev, gan klausīdams vecākiem. Tāpēc prot spēlēt dažādus mūzikas instrumentus, dziedāt, sportot ar atzīstamiem panākumiem. Sarunā ar savu klasi skolotājs atzina, ka piedzīvojis arī grūtus posmus pusaudža gados, tomēr vissvarīgākais ir darīt to, kas patīk.

Neformālo tikšanos ar savu klases audzinātāju jaunieši novērtēja. Skolotājs arī kādreiz bija 13 gadus vecs. Ja viņš varēja iet mūzikas skolā, dziedāt korī, spēlēt orķestrī, nepārtraukti braukt uz sacensībām un koncertiem, galu galā arī mācīties… tad es taču varētu kaut vienu lietu no tā darīt un atrast to, kas man patiešām patīk.

Sagatavoja Ilze Jaunbērziņa