Līvas Kaprāles “Emociju pilieni” Dundagā

Dundagas bibliotēka oktobrī un novembrī aicina apskatīt tekstilmākslinieces Līvas Kaprāles personālizstādi “Emociju pilieni”.

Tekstilmāksliniece beigusi Ogres Mākslas skolu, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu tekstildizaina nodaļu, kā arī Latvijas Mākslas akadēmiju tekstilmākslas nodaļas maģistrantūru, Erasmus programmas ietvaros gadu studējusi Viļņas Mākslas akadēmijā. No 2012. g Latvijas Tekstilmākslas asociācijas biedre, veidojusi gan personālizstādes, gan piedalās grupu izstādē Latvijā un ārvalstīs.

Tekstilmāksliniece specializējas filcēšanā, un šajā tehnikā ir veidoti lielākā daļa izstādes darbi. Darbos apzināti nereti tiek konfrontētas materiālā attēlojamā un tehnikas vizuālās un fizikālās īpašības. Filcējums, kam tradicionāli lemts būt blīvam un biezam, transformēts smalkās, plānās putekļveidīgās gleznās. Vilna, lins un dažādās citas šķiedras, kas saistītas kopā slapjās filcēšanas tehnikā, sniedz plašas iespējas gleznieciska tēla un grafiski bagātīga līniju zīmējuma veidošanai. Matēta, pūkaina vilna, spītīgi lauzītās linu šķiedras spīdums, dažādais poliesters un mirdzošais vijīgais zīds veido bagātīgu dažādu materialitāšu saspēli. Filcējumos pamatā izmantotie vēsie un dzidri košie toņi izvēlēti kā atkāpe no ierastā priekštata par vilnas, dabīgā tekstila izstrādājumu pelēcīgi brūno raksturu, kā arī saturisks simbols portretiskā tēla atrautībai no ikdienas, sapņainībai, zināmai melanholijai. Dominējošie violetie un zaļie toni ir arī autores mīļākās krāsas, kuru izmantojums periodiski parādījies dažādos darbos. Tās ir krāsas, kas virspusēji ielūkojoties to simbolikā, arī varētu labi raksturot autores personību: diezgan vitālu, tomēr reizēm samērā introvertu, neizprotamu un noslēpumainu. Filcēšanas procesu Līva Kaprāle izjūt kā akvareļglezniecību. Tā ir kā toņu jaukšana un daudzkārtaina uzklāšana, kuras rezultātu ne vienmēr var pilnībā paredzēt, bet tieši šis reizēm sagaidāmais pārsteiguma mirklis ir daļa no mākslinieciskās radīšanas pievilcīgā brīnuma. Autores pašportrets ar dažādu formu un krāsu izteiksmi kļūst par mainīgu emociju atspoguļotāju. Iespējams, darbā ar pašportretu izpaužas sava daļa narcisisma, bet reizē tajā iespējama pilnīga visatļautība un brīvība tajās apzinātajās un neapzinātajās robežās, ko autors pats sev veido. Autores LMA bakalaura darbā “Emociju pilieni” māksliniece ar aizrautību mēģinājusi apvienot tekstilobjektos gan glezniecisku tēlu, gan trīsdimensionālu formveidi. Pašportrets ir arī ne tikai ļoti personīgu, bet arī visiem kopīgu un pazīstamu emociju atspoguļotājs.

Tematiski ir iespējams izstādi iedalīt divās daļās, viena daļa veltīta portretam, otra – apkārtējai videi, kuras motīvi transformējusies subjektīvajā tekstilmākslinieces skatījumā, ar tam raksturīgo tēlu, bet it īpaši materiālo, taktilo sajūtu kopumu.  

Dažos darbos izmantoti oriģināli senie logu rāmji no Viļņas, kas ir gan kā fiziska stingra struktūra, kas burtiski ietver un notur plāno adīto tekstilu, gan kā atsauces un pieturvietu norādītāji uz dažādām reālām vietām un redzētajiem motīviem.