Laidzes bibliotēkai – 95

Laidzes bibliotēkai ir dziļas, stipras saknes – gadu gados veidotas tradīcijas, kas balstītas pamatvērtībās. Atzīmējot šogad bibliotēkas dibināšanas 95. gadskārtu, ielūkosimies tās vēsturē, pateicoties par ieguldījumu visiem bibliotekāriem, kā arī lasītājiem par interesi un atsaucību būt aktīviem bibliotēkas darba līdzveidotājiem. Pateicība daudziem jo daudziem par sadarbību un atbalstu Laidzes bibliotēkas izaugsmē.     

Bibliotēka Laidzē bija viena no pirmajām Talsu apkaimē – to dibināja Latvijas jaunatnes savienība 1923. gadā. Bibliotēkas nosaukums bija “Latvijas jaunatnes savienības bibliotēka”, un tā darbojās Laidzes septiņgadīgās skolas telpās skolotājas Mildas Grīnvaldes vadībā. Līdzekļus grāmatu iegādei deva Laidzes pagasta valde, sākumā bija 500 grāmatu, 49 lasītāji, bet bibliotēkas inventāra sarakstā – 1 grāmatu skapis.

1933. gadā bibliotēku pārņēma Laidzes kultūras biedrība (bibliotēkas darbu vadīja Anna Krūmiņa), 1937. gadā bibliotēka kļuva par “Laidzes lauksaimniecības biedrības bibliotēku” (no 1940. gada līdz 1941. gadam par bibliotēkas vadītāju strādāja Zorģis), bet no 1941. gada – tika pārdēvēta par Laidzes pagasta bibliotēku. Tolaik bibliotēkas vadītājs bija Andrejs Bergmanis, bet no 1942. gada līdz 1945. gadam – Hermīne Heniņa. 1945. gadā bibliotēka Martas Dancmeisteres vadībā sāka darboties Talsu apriņķa izglītības nodaļas pakļautībā un no Laidzes pamatskolas tika pārcelta uz Laidzes Kultūras nama telpām ēkā, kas vietējiem iedzīvotājiem pazīstama kā “Kīvīškrogs”, tur bibliotēka darbojās 46 gadus – līdz 1991. gadam. Interesants fakts, ka elektrisko spuldžu gaisma bibliotēkā iedegās tikai 1950. gada 27.janvārī.

Tālajā pēckara laikā – 1946. gadā –  par bibliotēkas vadītāju kļuva Elza Ķīvīte, kura Laidzes bibliotēkā nostrādājusi visilgāk – 16 gadus (līdz 1962. gadam) – un par izcilu darbu saņēmusi daudzas pateicības un ir apbalvota ar Goda rakstiem.

No 1947. gada pie bibliotēkas darbojās arī 2 ceļojošās bibliotēkas Laidzes un Valdgales ciemā, 1948. gadā darbu uzsāka vēl 3 ceļojošās bibliotēkas Laidzes ciema kolhozos “Gaisma”, “Liesma” un “Klāņi”. Par regulāriem kļuva dažādi pasākumi, piemēram, “Bērnu rīts” Laidzes pamatskolas skolēniem un skolotājiem, sienas avīzes sagatavošana, lasītāju konferences, rakstnieku atceres un citi literāri vakari. Lasītājiem domāto pasākumu daudzveidība arvien pieauga – notika arī jautājumu un atbilžu vakari, diafilmu demonstrējumi, pasaku pēcpusdienas u. c. 1948. gadā bibliotēka saņēma Goda rakstu no Kultūras izglītības iestāžu Komitejas Rīgā par labu darbu. 1950. gados Laidzes ciema bibliotēka tika atzīta par vienu no labākajām ne tikai Talsu rajonā, bet visā Latvijā.

Padomju laikā obligāti bija ideoloģiska satura tematiskie pasākumi. Turklāt lauku bibliotēku bibliotekāriem ne tikai ar lozungu un propagandas palīdzību bija jāveicina tā sauktā cīņa par augstiem sasniegumiem tautsaimniecībā, bet pašiem jāiesaistās “darba triecienfrontē”, piemēram, lopu uzskaitīšanā, sējas darbos un ražas novākšanā.

Bibliotēkas arhīvā saglabājušies materiāli, kas parāda bibliotēkas darbību padomju gados, daudz ko pastāstot mums par tiem laikiem, tā, piemēram:

– bibliotēkas inventāra grāmata no 1945. gada līdz 1950. gadam, kuras beigās atrodas 1949. gada 21. decembra akts mašīnrakstā par to, ka “no bibliotēkas izņemtas un nodotas partijas propagandas daļai visas aizliegto grāmatu sarakstos (..) minētās grāmatas”;

– liela formāta dekoratīvi noformētas  un rokrakstā rakstītas bibliotēkas dienasgrāmatas, tajās arī zīmētas skalas ar radītājiem par bibliotēkas apmeklētāju un izsniegto grāmatu skaitu;

– pagājušā gadsimta 50. gadu fotogrāfijas, kurās redzams bibliotēkas iekārtojums un dažādi pasākumi, piemēram, lasītāju politiskā izglītošana un audzināšana, grāmatu draugu pulciņš;

– lasītāju konferenču protokoli no 1948. gada līdz 1961. gadam, kas rakstīti ar tinti.

Grāmatu draugu pulciņš bibliotēkā 1950. gados, pirmā no kreisās puses – bibliotēkas vadītāja Elza Ķīvīte. Fotogrāfija no tā laika bibliotēkas dienasgrāmatas, kas glabājas Laidzes bibliotēkas arhīvā

Padomju laikā, atmodas gados un atjaunotajā Latvijas brīvvalstī vairākkārt mainījušies par bibliotēkas darbu atbildīgie: Natālija Pilabērza (no 1962. gada līdz 1964. gadam un no 1973. g. līdz 1980. g.) , Silvija Skromule (tolaik uzvārds Kokare; no 1964. g. līdz 1966. g.), M. Kreicberga (no 1966. g. līdz 1967. g.), Rita Meija (no 1967. g. līdz 1969. g.), Ingrīda Šimkuna (no 1969. g. līdz 1970. g.),  Ligita Štrausa (tolaik uzvārds Veikšra; no 1970. g. līdz 1973. g.), Anita Ralle (no 1980. g. līdz 1981. g.), I. Jaunbelzēja (no 1981. g. līdz 1986. g.), Vineta Denčika (tolaik uzvārds Landiša; no 1986. g. līdz 1991. g.), Vaiva Gēgermane (no 1991. g. līdz 1994. g.), Vilhelmīne Brālīte (no 1994. g. līdz 2008. g.), Dace Bunte (no 2008. g. līdz 2018. g. oktobrim).

1990. gada beigās bibliotēka kļuva par pašvaldības struktūrvienību un sāka darboties Laidzes pagasta bērnudārza telpās. Par to laiku uzzinām kādu interesantu faktu no kādreizējā Laidzes pagasta padomes priekšsēdētāja Ilmara Pikmeistara izdevuma “Laidzes pagasta vēsture” (2008), kur teikts, ka bibliotēka savā 75. pastāvēšanas gadskārtā – 1998. gadā – esot saņēmusi dāvanā kopētāju. I. Pikmeistars norādījis: “Rajona bibliotēkās, ja neskaita Talsu Centrālo bibliotēku, kopētājs ir tikai Laidzē. Tas nav arī Talsu Bērnu bibliotēkā ar 2000 abonentiem.”

Kopš 2010. gada bibliotēka atrodas Laidzes pagasta pārvaldes ēkā, bijušās Laidzes profesionālās vidusskolas dienesta viesnīcas un mācību laboratorijas telpās, kas ir renovētas. Bibliotēka ir plaša un gaiša. Mazie lasītāji bibliotēkā var justies kā ciemos pie Vinnija Pūka, ko bērnu stūrītī uz sienas uzzīmēja paši bērni, kuri nu jau ir izauguši lieli.

Talsu novada pašvaldības dāvinātais valsts karogs Laidzes bibliotēkā Latvijas simtgades svētkos

2013. gadā plaši tika atzīmēta bibliotēkas pastāvēšanas 90. gadadiena. Šim notikumam par godu tika izveidots bibliotēkas logo. Tā kā tas bija arī dzejnieka Imanta Ziedoņa 80. jubilejas gads, toreizējā bibliotēkas vadītāja Dace Bunte logo ideju atrada I. Ziedoņa “Dzeltenajā pasakā”: “Bites skrēja kā mazas plastilīna bumbiņas no vienas dzeltenas cūkpienes pie otras un tad ielīda atpakaļ dzeltenajā stropā. Bet strops izskatījās kā milzīga dzeltena bibliotēka. Medus rāmīši – kā lieli plaukti līdz griestiem, un visi pilni šūniņām.” Logo mākslinieciskā risinājuma autore ir māksliniece Antra Auziņa-Bajāre. 2013. gadā sadarbībā ar Talsu televīziju tapa arī filma “Laidzes bibliotēkai – 90”.

2013. gadā izveidotais Laidzes bibliotēkas logo

Laidzes bibliotēka ir ieguvusi Talsu novada pašvaldības apbalvojumu kultūrā “Gada bibliotēka 2017” par radošu un kvalitatīvu bibliotekāro pakalpojumu nodrošināšanu Talsu novadā.

Šis īpašais gads, kad Laidzes bibliotēka atzīmē 95. gadadienu kopā ar Latvijas simtgadi, bibliotēkas vēsturē paliek nozīmīgs ar to, ka bibliotēkai tagad ir savs Latvijas karogs, lai turpmāk lielos notikumos tas būtu neiztrūkstošs bibliotēkā. Paldies Talsu novada pašvaldībai par iespēju Laidzes bibliotēkai saņemt valsts karogu dāvinājumā. Un ir vēl kāda liecība, kas paliks nākamajām paaudzēm – Laidzes bibliotēkas skaistā viesu grāmata, kas iekārtota agrāko laiku fotoalbumā. Lai ieklausāmies “Aleksandra Pelēča lasītavas” vadītāja, novadpētnieka Zigurda Kalmaņa vārdos, kas ierakstīti Laidzes bibliotēkas viesu grāmatā: “Ceļu uz dzīvi un nākotni var atrast grāmatā!”

Esiet gaidīti Laidzes bibliotēkā!

Ieva Jaunupe

Laidzes bibliotēkas vadītāja