Kopsolī ar sirdsgudrību, godīgumu un sirds siltumu. Dzintrai Žuravskai – 80

17. janvārī Talsu Galvenās bibliotēkā tika sumināta ievērojamā rakstniece, dzejniece Dzintra Žuravska. Rakstniece dalījās atmiņās par savas dzīves notikumiem un piedzīvojumiem.

Par rakstnieci

Dzintra  Žuravska dzimusi 1939. gada 13. janvārī Rīgā Pogu ģimenē. Divu nedēļu vecumā aizvesta dzīvot Abavas ciema “Dižgriķos” (mūsdienās: Valgales ciemā). Šobrīd “Dižgriķos” dzīvo rakstnieces jaunākais brālis. Dzintras Pogas ģimene bieži mainījusi dzīves vietas. Tēvs bijis agronoms, bieži ticis norīkots strādāt dažādās Kurzemes vietās. Meitenei nācies nomainīt četras skolas līdz vidusskolas atestāta iegūšanai. Studējusi Latvijas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļā. Strādājusi Mērsraga astoņgadīgā skolā (mūsdienās Mērsraga vidusskola) par skolotāju, Mērsraga kultūras namā par mākslinieciskās daļas vadītāju un Rojas vidusskolas bibliotēkā par bibliotekāri. Bibliotēkā strādājusi līdz pensijai.

Novadniece izdevusi 42 grāmatas. Izdoti romāni, dzejoļu krājumi, stāsti. Autores darbi iespiesti vairākos kopkrājumos un laikrakstos. Mūža lielākais darbs, kā pati atzīst, ir septiņu romānu cikls “Skarbajā krastā” (2007-2011). Romānu ciklā tēlaini atspoguļota Dzintras Žuravskas dzīve.

Pasākumu ar sirsnīgu muzikālu dāvanu jubilārei sāka bērnudārza “Pīlādzītis” talantīgie audzēkņi, audzinātāju Egitas un Baibas vadībā. Gaviļniece atbildēja uz Talsu Galvenās bibliotēkas galvenās bibliogrāfes Agneses Krauzes jautājumiem. Atbildēs varēja izsekot rakstnieces interesantajam dzīves gājumam, kas arvien vijas kopsolī ar sirdsgudrību, godīgumu un sirds siltumu.

Dzintra Žuravska pastāstīja, ka mammai esot “atskrējusi” tik ātri, ka māte nav paspējusi izsaukt ātro palīdzību. Vēlāk atbraukusi vecā māte, kurai māte prasījusi, lai paskatās – kas tad īsti ir piedzimis. Vecā māte teikusi: “Tas jau ir puika!”. Rakstniece sevi uzskata par lauku cilvēku, lai gan jaunībā esot gribējusi dzīvot Rīgā un vēlējusies kļūt par tulkotāju, labi pārzinājusi angļu, vācu un franču valodas, bet apstākļi sakrituši tā, ka kļuvusi par rakstnieci. Stāstot par darbu radīšanu, rakstniece atzina, ka vislabākais laiks iedvesmai un rakstīšanai esot rīts. Romāni rakstoties ātri, visilgāko laiku prasot “inkubācijas” periods – laiks, kad prātā nobriest doma, kad ainas savijas kopā un sižeti izkristalizējas.

Dzintras Žuravskas grāmata “Nolādēto ciems” izdots ar vairākām kļūdām tekstā. Tas gadījies, jo romāns esot bijis jāiesniedz datorsalikumā, atšķirībā no iepriekšējās prakses, kad darbus iesniegusi mašīnrakstā, Dzintra Žuravska pati apsēdusies pie datora un sākusi rakstīt. Darbu iesniegusi izdevniecībā pārliecībā, ka pirms izdošanas darbu izlabos korektors. Bet mazajā izdevniecībā tāda korektora nav bijis, līdz ar to rezultāts ir tāds kā redzams grāmatā.

Arī šodien, jau cienījamos gados rakstniece regulāri apmeklē vietējo bibliotēku, jo visas mājas bibliotēkas daudzās grāmatas jau izlasītas. Viņa pamatā iecienījusi latviešu un dokumentālo literatūru. Otrs iemesls regulārai Rojas bibliotēkas apmeklēšanai ir pasākumi. Dzintras Žuravskas atziņa: nodzīvot savu mūžu godīgi, nemelot, nekrāpties, nezagt, nemānīties, necensties pēc tā, kas nav tavs, neskaust.

Dzintras Žuravskas 80 gadu dzimšanas dienas pasākuma audioieraksts, izdoto grāmatu saraksts un biogrāfisks apraksts par gaviļnieci pieejami Talsu Galvenās bibliotēkas digitālajā vārdnīcā “Dižļaudis” (http://dizlaudis.mozello.lv/ ).

Lita Zandberga

Talsu Galvenās bibliotēkas Informācijas un resursu attīstības nodaļas vadītājas palīdze