Kā saskatīt kokā mākslu? Gleznas uz koka dēlīšiem

Pastendes bibliotēkā apskatāma izstāde “Koki glezno”.

“Pēc šalkoņas naktī es nekļūdīgi manu, kāds koks ceļa malā runā ar mani. Bērzs šalko viegli, apse bailīgi trīc, ozols cēli un svinīgi, egle smagi pūš līdz. Katram savs raksturs – vai vecs vai jauns… “ – tā par kokiem rakstījis Arnolds Auziņš.

Ko ieraugi Tu, ieejot mežā vai parkā? Dziļi ieelpo zaļo smaržu, ko dāvā Tev koku lapotne vai priecājies par sūnu paklāju zem kājām, varbūt novērtē koku diženumu, bet varbūt lietišķi skaties uz to, kā materiālu … kaut kam? Koki vēsta un runā – savā valodā, savā varenībā, savā stumbrā un arī savā vainagā.

Kā saskatīt kokā mākslu? Gleznas uz koka dēlīšiem.

Vai var radīt gleznu uz vienkārša un veca koka dēlīša? Kādu materiālu izvēlēties? Kura koka suga piemērotāka  – melnalksnis, osis, ozols, ābele, ceriņš, apse, kļava – pēc struktūras, raksta, šķiedrām, vizuālā izskata, vecīguma pakāpes? Kādas krāsas un otas izvēlēties un visbeidzot – vai gleznu var ieraudzīt vēl neapgleznotā dēlītī?  Darba procesā tika radītas gleznas uz koka dēlīšiem – gan noskaņu gleznas, gan fantāzijas, gan ainavas, izmantojot par pamatu arī dēlīša formu, piemēram – ugunskurs.

Dažādo koku dēlīšus sagādāja profesionālis, mežsaimnieks, koku meistars Aivars Bergmanis no Kabiles, bet “koki glezno” mākslas noslēpumus lieliski prot saskatīt, un citiem pamāca ieraudzīt, Daiga Mickēviča no Lutriņiem.