Grāmatas atvēršana Rojas bibliotēkā

Decembra pēdējās nedēļas ceturtdienā Rojas pagasta bibliotēkā svinējām novadnieces, sertificētas psihoterapijas speciālistes Ilzes Graudiņas Akmenes romāna “Šeit nav nekāda bēdu leja” atvēršanas svētkus.

Autores pirmā publikācija bija raksts par rakstnieku Jāni Veseli “Teiksma par kādu mūžu” laikrakstā “Izglītība”, pirmās prozas publikācijas – stāsti “Cietuma mirdzums” un “Siena” laikrakstā “Literatūra. Māksla. Mēs”. Pirmais romāns  “Papīra debesis, audekla zeme” 1998. gadā godalgots žurnāla “Karogs” un R.Gerkena romānu konkursā. 2000. gadā šī konkursa godalgu ieguva arī viņas romāns “Bēgošais krasts”.

“Ir vēls rudens 21. gadsimta sākumā, un psihiatriskajā slimnīcā praksē ierodas psiholoģijas studente Helga, kura ir apņēmības pilna palīdzēt slimnīcas pacientiem un pierādīt, ka vieta, kurā viņi nokļuvuši, nav vis nedzēšams zīmogs un bēdu leja, bet gan ceļš uz atveseļošanos un sevis pieņemšanu. Palīdzot risināt pacientu problēmas, kaislīga psiholoģijas studente mēģina tikt skaidrībā pati ar savu privāto dzīvi, kurā pieņemt svarīgus lēmumus nesokas nemaz tik viegli…” – rakstīts Ilzes Graudiņas Akmenes jaunās grāmatas “Šeit nav nekāda bēdu leja” anotācijās. Jāpiebilst, ka romāns iznācis laikā, kad sabiedrībā valda liela spriedze, kad psihologu un psihoterapeitu palīdzība vajadzīga daudziem.

Tikšanās laikā uzzinājām, ka sākotnēji romāna nosaukums bijis iecerēts “Tālās balsis”, kā tapis esošais nosaukums un,  protams, atbildes uz klausītāju uzdotajiem jautājumiem. Gan par grāmatu – kā un kad radās ideja, kā top autores darbi, vai var rakstīt jebkur un jebkurā laikā, un ko darīt tad, ja nerakstās.  Gan uz jautājumiem autorei kā psihoterapeitei – kad cilvēks ir laimīgs, vai psihiskās slimības ir pārmantojamas, kādas mēdz būt pirmās depresijas pazīmes u.c.

Bija prieks, ka pasākuma apmeklētāji, kuri bija paspējuši jauno romānu izlasīt, izsacīja savas domas un izjūtas. Pirms pasākuma mudinājām grāmatu lasīt ātri, lai paspētu to piedāvāt arī citiem. Vairāki izlasījušie atzina, ka noteikti gribēs romānu izlasīt vēlreiz, jo tā ir  “grāmata, kas paliek prātā, grāmata ar pēcgaršu. Piesaistīja optimisms ar dubulto noliegumu jau virsrakstā – “Šeit nav nekāda bēdu leja”. Uzrunāja galvenās varones Helgas attieksme pret darbu un pacientiem. Ja dakteri būtu tādi, mūsu medicīna būtu citādāka nekā šodien. Interesanti bija sekot mīlestības trijstūrim /Helga – Eižens – Ritums/ un Helgas izvēlei. Grāmata iznēsāta, pārdomāta, sapilināta kā skaista smilšu pils jūrmalā. Uzteicama valoda. Spilgti raksturoti tēli – gan ārējā izskata tēlojumā, gan viņu rīcībā.”

Lai autorei radošs noskaņojums jaunas grāmatas tapšanā! Kāda tā būs? Gaidīsim!

I. Svitiņa

D. Dambītes un I. Graudiņas foto