Dzejas diena ar piederību Laidzei

Laidzes bibliotēka 11. septembrī plkst. 14.00 aicina uz Inas Lavrinovičas un Daces Krūmiņas Dzejas dienu ar Īras Vēberes muzikālu priekšnesumu.

Visas trīs dzejas pasākuma dalībnieces vairāk vai mazāk ir saistītas ar Laidzes pagastu: Ina Lavrinoviča līdz skolas vecumam bieži dzīvojusi pie vecvecākiem toreizējā Laidzes ciema “Ābeļu” mājās, Dace Krūmiņa dzīvo savās dzimtajās vecāku mājās Laidzes pagasta Zvirgzdos, Īra Vēbere 29 gadus nostrādājusi Laidzes pamatskolā un vairākus gadus spēlējusi pavadījumu pagasta deju kolektīvam “Virpulis”. Dzejas pasākumu Ī. Vēbere aizsāks ar Emīla Dārziņa “Melanholiskā valša” klavierizpildījumu, skaņdarba notis savulaik iedevis Kārlis Dreslers, kurš vadīja tehnikuma ansambli, būdams tik talantīgs mūziķis, ka spēja notis pierakstīt pēc dzirdes, kad mūzika skanēja pa radio.

I. Lavrinoviča dzejoļus sākusi rakstīt no pagājušā gada jūlija. Tas esot bijis pārsteigums viņai pašai un citiem. Publicējusi tos portālā draugiem.lv, kur izdevniecība “Domu pērles” piedāvājusi dzejoļus ievietot vairāku autoru kopkrājumā “Sajūtu virpulī”. Grāmatas atvēršanas pasākums notika šā gada martā Rīgas Centrālajā bibliotēkā. Šogad izdots arī jau otrs kopkrājums “Ilgu gūstā”. Augusta sākumā I. Lavrinoviča kopā ar dzejas draugiem no citām Latvijas vietām piedalījās pasākumā “Starp ziediem un vēju” Pļavmuižas saieta namā. Tagad I. Lavrinovičai ir apņemšanās, ka jātop viņas pašas krājumam. I. Lavrinoviča raksta arī dzejoļus bērniem. Un, starp citu, viņas krusttēvs ir Talsu novada literāts Maksimilians Kvite. I. Lavrinoviča pastāstīja arī, ka liela nozīme ir viņas draugam, kurš iedrošinājis rakstīt, kad viņa nolasījusi savus pirmos dzejoļus. Un vēl ļoti iedvesmojis arī baletdejotājas Gunas Ezermales dzīvesstāsts.

D. Krūmiņas dzejoļus varam atrast laikraksta “Talsu Vēstis” 2016. gada 3. jūnija numurā. 2018. gadā viņa ar dzejas lasījumiem piedalījās Dzejas dienās Talsos un Kuldīgā, kā arī pasākumos Talsu novada muzejā. D. Krūmiņa dzejoļus sākusi rakstīt jau agrā jaunībā, toreiz tā bijusi iemīlēšanās bēdu norakstīšana kladēs, kuras vēlāk, pārvācoties uz citu dzīvesvietu, tikušas sadedzinātas. Pēc tam atkal dzejas rakstīšanai viņa pievērsusies no 2008. gada, kad dzīvē piemeklējuši smagi pārdzīvojumi. D. Krūmiņa saka: “Vajadzēja rakstīt, lai skumjas beigtos un nepieķertos atmiņām, pagātnei.” Viņa raksturo sevi kā melanholiķi, un tas, viņasprāt, ir temperaments, kurā ir ieliktas skumjas, taču arī skumjās saskatāms skaistums. Šogad D. Krūmiņa sākusi rakstīt arī pasakas, uzzinājusi par pasaku terapiju, kas darbojoties tādā veidā, ka, izklāstot kādu savu problēmu pasakā, tas kļūst cilvēkam dziedinoši. Kādu no D. Krūmiņas pasakām dzirdēsim arī Dzejas dienas pasākumā Laidzē.

Lai mums visiem ar vērtīgām atziņām piepildītas Dzejas dienas!

 

Ieva Jaunupe

Laidzes bibliotēkas vadītāja