`Dzejas buss` izbrauc Dzejas dienu maršrutu
12. septembra rīta vēja pavadīti un Talsu Galvenās bibliotēkas aicināti, dzejas lasītāji un mīļotāji devās piedzīvojumā ar “Dzejas busiņu”, sekojot Talsu novadā atstātajām literārajām pēdām un laika nospiedumiem. Maršrutā `Talsi – Laidze – Vandzene – Kaltene` dzejas draugus sagaidīja stāsti par dzejniekiem, dzejas lasījumi, muzikāli priekšnesumi un, protams, pat ļoti `dzejiska` zivju zupa.
Notikumu sākumpunktā, Talsu pieturā, Zigurds Kalmanis un Maija Laukmane iepazīstināja un izrādīja dārgumus, kas atrodami “Aleksandra Pelēča lasītavā”. Neatsverams ir biedrības ieguldījums `mūspuses` novadpētniecības izzināšanā un popularizēšanā. Siltā šaurībā atrodami gan Aleksandra Pelēča plašās bibliotēkas krājumi, gan jau izdoti un vēl savu kārtu gaidoši manuskripti un, protams, allaž rosīgie lasītavas saimnieki Zigurds un Maija. Viesi uzzināja, ka drīzumā “Aleksandra Pelēča lasītavā” nāks klajā Antras Grūbes sagatavotais darbs par Talsu kinoteātri – par kino un kultūras dzīvi Talsos līdz liktenīgajiem 1940. gada notikumiem.
Laidzes bibliotekāres ceļotājiem sarūpēja Daces Priedes un Kristīnes Afanasjevas sagatavoto dzejas uzvedumu “Māte mani auklējusi”. Vandzenes bibliotēkas vadītāja Biruta Kore un dzejnieka Viļa Veldres likteņa zinātāja Māra Jēkabsone iepazīstināja viesus ar dzejnieka un rakstnieka skaudro likteni. Turklāt, baudīt atpūtas mirkļa kafiju varēja, klausoties Viļa Veldres mīlas dzeju, kuru jūsmīgi lasīja kāda Dzejnieka mūza. Dzejnieka mūzas lomā iejutās Vandzenes tautas nama vadītāja Dace Jankevica.
Atjaunotajā Kaltenes klubā, kuru draudzīgi apdzīvo Kaltenes bibliotēka un Rojas Jūras zvejniecības muzeja filiāle, viesi ieslīga Rojas puses dzejas pasaulīgajā valdzinājumā. Dzejiskā Kaltenes pietura tika veltīta, nu jau citas saules ceļos esošajai, dzejniecei Laimdotai Marijai Grīnšteinai, kuras dzeju lasīja Kaltenes bibliotēkas vadītāja Egita Jansone. Ar savu dzeju iepazīstināja Rojas novada dzejnieces Dzintra Dzeguze, Zaiga Kilmite, Marta Lāce un Dina Veinberga. Savukārt to, ka dzeju var arī izdejot, apliecināja Brigitas Puzo priekšnesumi.
Ceļojuma noslēgumā visiem tapa skaidrs un neradīja ne mazākos iebildumus – kur gan citur zivju zupa varētu garšot vislabāk, ja ne jūras krastā.