Dundagas novada bibliotēkās aprīlī

Ivara Vītola fotogrāfiju izstāde „Tepat … Dundagā. Tepat … Latvijā”

No 12.marta līdz 30.aprīlim Dundagas bibliotēkā.

 

Šis atkal ir stāsts un vēstījums par to kā redzam un izjūtam pasauli ap sevi. Gaismas rotaļa rasas lāsēs zirnekļa tīklā vai varbūt – mazu dimantu dzirkstis?

Ilggadīga koka mīksti nosūnojušais stumbrs vai varbūt – atpūsties apsēdies meža gars ar samtaini zaļu bārdu? Nedarbos pieķerts pūķis ar savu smago nesamo vēl padusē vai varbūt – tikai mežā izgāzusies liela koka sakne? Un kurš gan no mums nezina pasaku variācijas par Runci Zābakos, un kāpēc gan kādam stāstam galvenais varonis nevarētu būt Kroņkalnu Muris vai skaistulis suņu puika Bravis?

Krāsu, gaismas un siltuma rotaļas mūs uzrunā ikvienā fotogrāfijā. Un katrai no tām patiesi ir savs stāsts – no Līgo nakts ugunskura līdz jūras nemitīgai šalkoņai, no krāsu saspēles dabā līdz baraviku pilniem groziem, no pirmajām salnām piemājas dārzā Dundagā līdz pasakainām miglas rotaļām Latgalē. Tā ir Latvijas izjūta, kuru aicinām apskatīt!

Paldies Ivaram Vītolam par mums uzticētajām fotogrāfijām no sava personīgā arhīva.

 

 

Stāsts par alveju, par tās ietekmi uz veselību

Tikšanās ar Solvitu Mertenu Dundagas novada bibliotēkās.

Tikšanās laikā saruna par to ko zinām, un ko nezinām par alveju, par veselības stiprināšanu, uzlabošanu, saglabāšanu. Par visu vērtīgo, ko mēs varam no šī auga saņemt. Kā neslimot un būt veseliem!

 

Otrdien, 17.aprīlī                                                                  Trešdien, 18.aprīlī

Mazirbes bibliotēkā plkst.14.00                                     Vīdales bibliotēkā plkst. 12.00

Kolkas bibliotēkā plkst.17.00                                         Kaļķu bibliotēkā plkst. 15.00

Dundagas bibliotēkā plkst. 17.15

Alveja, bet pareizāk teikt – aloje, ir ļoti īpatnējs tuksneša vai pustuksneša augs, kam patīk augt sausā, karstā vietā. Tas arī ir viens no faktoriem, kas nosaka šā auga vērtību. Latvijā alojes, kā zināms, savvaļā neaug, mūsu valstī tās audzē tikai kā istabas jeb puķu podu kultūru. Savvaļā aloje atrodama galvenokārt Dienvidāfrikas valstīs, arī Madagaskarā un Arābijas pussalā, kur ir tuksneša un pustuksneša zona, šim augam vispiemērotākie dzīves apstākļi. Augot ekstremālā vidē, alojē veidojas daudz specifisku ķīmisko savienojumu, kas nosaka tās izmantošanu medicīnā. Reģionos, kur alojes aug savvaļā, dziedniecībā ļaudis tās lietoja jau sen, galvenokārt brūču – ievainojumu, skrāpējumu, iegriezumu – dziedēšanai, bet sulu dzēra ēstgribas rosināšanai un gremošanas orgānu slimību ārstēšanai. Auga sulīgais mīkstums pasargā bojāto vietu no baktērijām un veicina audu atjaunošanos. Vairāku gadsimtu ilgā pieredze tika ņemta vērā, iekļaujot aloji oficiālajā medicīnā kā līdzekli, kas palīdz ārēju brūču dziedēšanā.

 

Alveja mums var uzlabot dzīves kvalitāti, likt labāk izskatīties un justies.

Tātad viss par un ap alveju!

Dundagas bibliotēkas vadītāja Ruta Emerberga