Daiļrunāšanas festivāls Laidzes bibliotēkā

22. maijā Laidzes pagasta svētku nedēļas laikā bibliotēkā notika Latvijas simtgadei veltīts Daiļrunāšanas festivāls “Sidraba valodiņa”, kas sapulcēja kopā dažādas paaudzes, lai daudzinātu mūsu bagāto, skanīgo un seno valodu, piedzīvojot gaišumu un skaistumu, ko dzīvē ienes ne vien dzejnieku, rakstnieku radītie darbi, bet arī pašu teiktais un rakstītais.

Pirmo daiļrunāšanas festivālu Laidzē atklāja pagasta pārvaldes vadītāja Solveiga Stalidzāne ar laidzenieces Dainas Šimkunas veltījuma dzejoli “Laidzei” un aicinot šo pasākumu iedibināt kā ikgadēju tradīciju.

Daiļrunāšanas festivālā uzstājās Laidzes pirmsskolas izglītības iestādes “Papardīte” audzēkņi ar šajā mācību gadā iepazītajiem Ojāra Vācieša dzejoļiem audzinātājas Ildzes Kučeres, Ievas Spirgas un Santas Pommeres vadībā, Laidzes pamatskolas skolēni bija sagatavojuši priekšnesumus par Annas Sakses “Pasakām par ziediem” skolotājas Anitas Deksnes vadībā, Laidzes bibliotēkā bērni bija iemācījušies tautasdziesmu “Teici, teici, valodiņa”, pazīstamā Talsu literāta Aleksandra Pelēča dzejoli “Laidzes mežā”, Talsu dzejnieces Maijas Laukmanes dzejoli “Ap mani” un laidzenieces Lienes Sapunas pateicības dzejoli Laidzes skolai “Veltījums skolai 121. dzimšanas dienā.” Festivālā bija divas debijas – pirmoreiz savu dzejoli “Dziedi, līdz kamēr Japāna tevi dzird” runāja Laidzes pamatskolas 9. klases skolniece Daniela Bērziņa un pirmā uzstāšanās publikai bija arī profesionālās izglītības kompetences centra „Rīgas Valsts tehnikumsLaidzē audzēknim Oskaram Oinasam ar viņa Latvijai veltītu dzejoli tās simtgadē. Festivāls noslēdzās ar Laidzes brīvā laika pavadīšanas centra vadītājas Marikas Laursones dzejoli “Ar Laidzi plaukstā“, viņa arī veidoja telpu krāšņo noformējumu pasākumam.

Daiļrunāšanas festivāla “Sidraba valodiņa” laikā Laidzes bibliotēkas brīvpieejas krājums bija pārvērsts par skaistu skatuvi. Muzikālu priekšnesumu sniedza Jurģis un Reinis Lozberi.

Katrs festivāla dalībnieks par ieguldījumu un panākumiem saņēma pagasta pārvaldes pateicības rakstu.

 

Informāciju sagatavojusi Ieva Jaunupe

 

 

Profesionālās izglītības kompetences centra „Rīgas Valsts tehnikumsLaidzē audzēkņa Oskara Oinasa sarakstītais dzejolis Latvijai tās simtgadē:

 

man nav diži daudz priekšstatu par Latviju

tikai daži diži kurus stāstīja mani priekšteči

un kuri nepamet manu atmiņu

 

Kā kara laukā gājām kaujās mēs

Kā pretinieki mūsu garu lauza un plēsa

Kā pretojāmies kad pretim nāca vētras

Kā cīnījāmies un nepametām mūsu mājas

 

Viss tikai lai karogi plīvotu brīvi

Lai bērni mīlētu zemi ne nīstu

Un lai jau citi brauc prom – es tos nenosodu

Man galvenais lai es savu valsti nenododu

 

Bet ne par to šodien, šodien šeit svētki

Šeit brāļi un māsas, draugi, tēvi un mātes

Visi vienoti vienā vietā viennozīmīgi svēti

Dievs pieliec jel roku lai tā būtu vienmēr

 

Un zinām mēs ka laiks tiešām skrien ātri

Ka pēc lietus būs saule un arī otrādi

Tad kāpēc ļaut prātam būt nomāktam

Ja tik un tā no negatīvā līdz pozitīvam mēs nonākam?

 

Kamdēļ domāt ko citi domās par tevi?

Ar drūmām domām tu tikai degradē sevi

Tu esi tu radīts būt šeit starp sauli un zemi

Un būsi mūža beigās tur, kur pats sevi vedi.