Atmiņu takas par novadniekiem

Kapsētas ir viena no Latvijas tradicionālajām kultūrvēstures mantojuma liecībām. Kapu kopšanas tradīcija, kas Latvijā ir iesakņojusies gadsimtu garumā liecina par attieksmi pret aizgājēju – cieņu, sakrālām vērtībām un par nosacītu attiecību veidošanu sajūtu līmenī. Izprotot kultūras kanonā iekļautās tautas tradīcijas nozīmību, Talsu Galvenā bibliotēka turpina godāt un atcerēties mūžībā aizgājušos novadniekus. Iecere apzināt kapsētās apbedītos literātus, ievērojamas personas, grāmatu draugus un kultūras darbiniekus radās jau pirms vairākiem gadiem, kad dzejniece Maija Laukmane un novadpētnieks, Aleksandra Pelēča lasītavas namatēvs Zigurds Kalmanis viesojās bibliotēkā. Saruna radīja pārliecību, ka nedrīkstam aizmirst mūsu nozīmīgo novadnieku atdusas vietas – tās ir Talsu novada kultūrvēstures liecības. Attīstīt un realizēt ideju pamudināja Latvijas Nacionālās bibliotēkas pasākumu cikls ”Latviešu Grāmatai 500”.

Bibliotēka, godinot grāmatu autorus, grāmatizdevējus un novadniekus, kas savu dzīvi saistījuši ar vārda mākslu, 22. aprīlī organizēja izzinošu kapu uzkopšanu Talsu Jaunajos kapos Lielās talkas laikā, kad Latvijā iedzīvotāji kopīgiem spēkiem sakopa vidi – vāca lapas, zarus un gružus, veidoja apstādījumus, apkaroja nezāles un veica citus darbus, lai apkārtne kļūtu zaļāka un skaistāka.

Lai arī kapu kopšanas tradīcija Latvijā tiek nodota no paaudzes paaudzē, nevaram nepamanīt aizmirstas kapavietas, piemēram, Jāņa Dimanta atdusas vietu, ko bibliotēka fiksēja talkas laikā.

Dzejnieka īstais vārds ir Jānis Dzelde, Jānis Dimants ir pseidonīms. Dzejnieks dzimis 1902. gada 18. martā Kuldīgas apriņķa Vārmes pagasta Šķēdes muižas kalpu ģimenē. Jaunībā publicējis satīriskus feļetonus žurnālā “Svari”. Pēc Otrā pasaules kara pārcēlies uz Mērsragu, mūža nogali pavadījis Talsos. Dzīve pie jūras Jāni Dimantu iedvesmojusi – dzejā, fabulās un satīriskajās skicēs arvien spilgtāk iezīmējās tēma par zvejniekiem, jūru un ciemu dzīvi. Pirmo dzejoļu krājumu “Brāzmo austrenis” izdevis 58 gadu vecumā – 1960. gadā. Trīs gadus vēlāk izdevis humoresku krājumu “Vanaga acs”, kurā aprakstītas dažādas sadzīviskas situācijas.  1971. gadā Valdis Rūja sastādījis Jāņa Dimanta humora un satīras kopkrājumu “13+2 mērcētas rīkstes”. Trīs novadnieka dzejoļi iekļauti arī 1973. gadā izdotajā latviešu dzejas antoloģijā “Jūras dziesmas”. Jānis Dimants laikrakstā “Padomju Karogs” publicējis feļetonus, parakstījis ar pseidonīmu Jānis Pīpkātiņš un Smecernieks. Stāstus un satīru publicējis arī “Dadzī”, “Zvaigznē”, “Lauku Dzīvē”, “Liesmā” un  “Literatūrā un Mākslā”. Jānis Dimants dodas mūžībā 1977. gada 13. oktobrī. Viņa literārais veikums gluži kā zvaigznes debesīs vienmēr paliks iespiests laikrakstu un grāmatu lapaspusēs un ir pieejams bibliotēkā. Drauga piemiņai Talsu dzejnieks Aleksandrs Pelēcis veltījis dzejoli “Dziesma par Kurzemes ragu”.

Talsu pilsētas pārvalde, pēc bibliotēkas ierosinājuma  ļoti īsā laikā sakārtoja Jāņa Dimanta atdusas vietu – kapsētu apsaimniekotājs “Talsu namsaimnieks” saudzīgi nostiprināja zemē iegrimušo kapa plāksni un futrāļus, izveidojot smilšu pamatni ar segumu, lai nezāles vēl ilgi nevarētu izlauzties caur smiltīm.

Pieminot Jāni Dimantu un pārējos talkas laikā apzinātos novadniekus, bibliotēka no 3. jūlija piedāvās apskatīt virtuālo izstādi “Atmiņu takas par novadniekiem”, (http://www.talsubiblioteka.lv/lapa/menesa-izstades/).  Vasarā Novadpētniecības lasītavā interesentiem ir iespēja pieteikties izzinošai pastaigai pa Talsu Jaunajiem kapiem, kurā speciālistes pastāstīs par 15 apbedītajiem novadniekiem.

Talsu Galvenās bibliotēkas iesaistīšanās Latvijas Nacionālās bibliotēkas programmā “Latviešu grāmatai 500” (sīkāk https://www.gramatai500.lv/ un http://www.talsubiblioteka.lv/latviesu-gramatai-500/), pamudināja organizēt šādas izzinošas aktivitātes par novadniekiem. Kāpēc ne kapos? Kā reiz programmas 2023. gada tēma ir grāmatu un ideju izplatīšana un izdošana. Bibliotēka, ļaujoties idejai, uzsākusi attīstīt ieceri par aizgājēju kapavietu apzināšanu, apmeklēšanu un izzinošu norišu veidošanu kapsētās par bibliotēkai nozīmīgiem un sabiedrībā zināmiem ļaudīm.

Bibliotēka izsaka pateicību Maijai Laukmanei, Zigurdam Kalmanim, Talsu pilsētas pārvaldei, Jānim Veidem un “Talsu namsaimnieka” darbiniekiem par atsaucību un sadarbību!