Aleksandra Pelēča literārajai prēmijai apzinātas un izvirzītas 10 grāmatas

15. aprīlī, atzīmējot Aleksandra Pelēča (1920. gada 10. aprīlis – 1995. gada 12. oktobris) simto dzimšanas dienu, grāmatu un novada vēstures mīļotāji atkal tiksies, lai izceltu, suminātu un cildinātu Talsu pusei veltītas grāmatas un uzzinātu kārtējo Aleksandra Pelēča literārās prēmijas laureātu. Šobrīd apzināti un prēmijai tiek izvirzīti 2019. gadā izdoti darbi, kas ir cieši saistīti ar Talsu, Dundagas, Rojas un Mērsraga novadu kultūrvēsturisko dzīvi.

Ikviens tiek aicināts līdz 10. martam rakstiski ieteikt un iesniegt tos literāros darbus, kuri atbilst prēmijas nolikumam un kurus vēl nav izvirzījusi Talsu Galvenā bibliotēka, elektroniski  iesūtot  pieteikuma anketu uz  Talsu Galvenās bibliotēkas e-pastu biblioteka@talsi.lv vai iesniedzot Pašvaldības Apmeklētāju pieņemšanas centrā (Kareivju ielā 7, Talsos).

Prēmijas nolikums un pieteikuma anketa pieejama bibliotēkas mājas lapā http://www.talsubiblioteka.lv/aleksandra-peleca-literara-premija/

Lasītāji par Aleksandra Pelēča literārajai prēmijai izvirzītajiem darbiem un saviem favorītiem varēs balsot no 12. marta līdz 12. aprīlim bibliotēkas mājas lapā www.talsubiblioteka.lv un www.talsi.lv, kā arī katrā Talsu, Rojas, Dundagas un Mērsraga novada bibliotēkā uz vietas.

 

Talsu Galvenā bibliotēka Aleksandra Pelēča literārajai prēmijai izvirzījusi grāmatas, kuras izdotas 2019. gadā –

 

Elga Kristapsone  “Mana pagasta aizmirstie vietu vārdi”

izdevējs “Aleksandra Pelēča lasītava”, 2019

Karš, kolhozi, cilvēku izsūtīšanas, lauku kolektivizācija ar viensētu nojaukšanu, svētvietu, upju un ceļu izpostīšana. Šie notikumi atstājuši pēdas vietvārdu mantojuma saglabāšanā nākamo paaudžu ģimenēs. Pienākot 1996. gadam, Elga Kristapsone 59 gadu vecumā atkārtoja Kārļa Draviņa izstaigāto maršrutu pa vecā Stendes pagasta robežām, lai pierakstītu saglabājušos vietvārdus. Šoreiz tas nebija tikai viens Stendes pagasts, bet Lībagu un Ģibuļu pagasti, jo laikmeti mainījuši senās robežas. “Vietvārdu vietējā (apvidus tāmiskais variants) izloksne pierakstā saglabāta pamīšus ar literāro, jo teicēji tā arī runāja… Es, savukārt, centos viņas savāktos materiālus apkopot ne tā kā prasa „literārais likums” – alfabēta kārtībā, bet tā kā un ko katrs mājas iedzīvotājs (vārds, uzvārds, meitas uzvārds, kad dzimis, kur dzimis un pašreizējā dzīves vieta) atceras no savas ģimenes, kaimiņa vai citu cilvēku stāstītā. “

 


Eduards Bidzāns  “Manas dzīves atmiņas”

autorizdevums; “Aleksandra Pelēča lasītava”, 2018/2019

Katra cilvēka dzīve ir grāmatas un stāstīšanas vērta. Eduarda Bidzāna dzīves atmiņu stāsta ceļš virknējas no vissenākajām bērnības atmiņām Latgalē, skolas un darba gadiem Tukuma pusē, dzīves līkločiem padomju laikos, kas aizceļo līdz Mērsragam un Talsiem – padomju vietējās varas kuluāri, saimnieciskā dzīve, sadzīve un, protams, savas dzimtas vēsture.

 


Andris Grūbe “Voi man šes!”

izdevējs “Aleksandra Pelēča lasītava”, 2019

Laika ritējums un dzīves līkloči bijušo Talsu valstsvīru Andri Grūbi aizveduši uz Alūksni, vecāku dzimtas īpašumu. Savukārt Talsos pavadīts laiks no 1944. gada līdz 1977. gadam. No 1973. gada bijis Talsu pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs. Lasītājam piedāvāti gan komiski, gan traģikomiski stāstiņi, kas ļauj neierasti palūkoties uz stereotipu pārņemto dzīvi padomju varas laikā.

 


“Laiku nospiedumi. Ilgoņa Bērsona dzīve dienasgrāmatās, vēstulēs, atmiņās un attēlos”, sast. Madara Eversone

izdevējs “Zinātne”, 2019

Ilgonis Bērsons ir viens no ievērojamākajiem latviešu literatūrzinātniekiem, kurš ar latviešu literārā mantojuma saglabāšanu un pētniecību aktīvi nodarbojas vairāk nekā 60 gadu un ir uzkrājis bagātu personisko dokumentālo arhīvu. Biogrāfiski dokumentālā grāmata par Ilgoņa Bērsona profesionālo un radošā darba dzīvi aptver laiku no pamatskolas beigšanas 1947. gadā līdz 1990. gadam. Dokumentāli biogrāfiskā grāmata ir mēģinājums atklāt sarežģītā padomju literārā procesa aizkulises un pretrunīgumu, vienlaikus caur viena cilvēka dokumentālu dzīvesstāstu iezīmēts arī latviešu tautas kolektīvais liktenis. Grāmatas saturu veido Ilgoņa Bērsona privātā arhīva dokumenti, Rakstnieku savienības valdes sēžu protokoli un citi dokumenti, žurnāla “Karogs” arhīvs, lekciju konspekti, privātas un oficiālas vēstules, Ilgoņa Bērsona dienasgrāmatas un piezīmes, fotogrāfijas.

 


Aldis Denčiks “Nariņciema stāsti”

izdevējs “Aleksandra Pelēča lasītava”, 2019

 

 

Novadpētnieka Alda Denčika pirmajā grāmatā apkopotie stāsti ir veltījums dzimtajam ciemam, kur autors pavadījis savas dzīves brīnišķīgāko laiku – bērnību. Makss un Morics, Lennenbergas Emīls? Nē, “Nariņciema stāsti” – tie ir mazā Nariņciema “bosika” piedzīvojumi plašajā pasaulē. Ilustrācijas zīmējusi Talsu māksliniece Inese Mīlberga.

 


Aīda Krūze “Cauri gadsimtiem. Rērihu un Mierkalnu dzimtas”

autorizdevums, 2019

 

Grāmatā apkopota Rērihu un Mierkalnu dzimtas vēsture no 19. gadsimta sākuma līdz mūsdienām. Abu dzimtu saknes meklējamas Ziemeļkurzemē. Dzimtas vēsture atklāj jūrnieku. Mūziķu, pedagogu un citu profesiju pārstāvju dzīvesdarbību un atmiņu stāstus.

 


Antons Kivlenieks “Mana mūža grāmata”

izdevējs “Aleksandra Pelēča lasītava”, 2019

 

 

Antons Kivlenieks – Talsu BJSS treneris un direktors, pēc tam Talsu 1.vidusskolas direktors. Aktīvs Talsu pilsētas pensionāru apvienības vadītājs, 1996. gadā Talsu pilsētas pensionāru sociāla fonda dibinātājs un fonda priekšsēdētājs. Grāmata ir atmiņu stāsts, kas atklāj visā cilvēka mūžā pieredzēto krāšņumu un ikdienas sūrumu.

 


Gunārs Anševics “Zagļciemnieku stāsti”

‘’Domu pērles’’, 2019

 

Grāmata tapusi no dienasgrāmatu un piezīmju fragmentiem, kur stāstīts par laikiem sākot ar 1955. gadu, kad autora ģimene ieradās Pitragā. Stāsti ir par laivām, tīkliem, dzīves vētrās rūdītiem zvejas vīriem, viņu grūto, smago nodarbošanos, ko vēl grūtāku padarīja krievu laiku nesaudzīgais, uzraugošais režīms.

 


Krājums “100 stāstu / 100 stories”

izdevējs “Aleksandra Pelēča lasītava”, 2019

Krājumā apkopotai Talsu Kristīgās vidusskolas dāvana Latvijai simtgadē, tie ir skolnieku, skolotāju, darbinieku stāsti par savas dzimtas cilvēkiem – cilvēkiem, kuru dzīve un izvēle palīdzēja Latviju izsapņot, dibināt, noturēt un atjaunot!

 


“Talsu novada muzeja raksti III”, sast. Zanda Konošonoka
izdevējs “Talsu novada muzejs”, 2019

Muzeja speciālistu un pieaicināto autoru pētījumi apskata daudzpusīgu tēmu loku. Izdevums atspoguļo norises Talsu un kaimiņu novados no 19. gadsimta līdz pat mūsdienām, īpaši akcentējot Talsu novada vēsturi un kultūras mantojumu. Izdevums iznāk ik pēc trīs gadiem.

 


Aleksandra Pelēča literārā prēmija tiek piešķirta vienam novadu autoram par izcilu literāru darbību, kas ir dziļi saistīts ar sava laikmeta un sava novada norisēm un kurš ieguvis Prēmijas pretendentu izvērtēšanas komisijas augstāko vērtējumu. Vērtējumam tiek atlasītas pagājušā gadā iznākušās grāmatas.

Talsu novada dome par godu Aleksandra Pelēča (1920 – 1995) 80 gadu jubilejai 2000. gadā iedibināja tradīciju piešķirt literāro prēmiju literāro darbu autoriem par ieguldījumu A. Pelēča daiļrades pētniecībā un popularizēšanā, mākslinieciski augstvērtīgiem darbiem prozā, dzejā, publicistikā, literatūrzinātnē, kas veltīti Talsu, Dundagas, Mērsraga, Rojas novadam.