Aleksandra Pelēča 2015. gada literārā prēmija.
Talsu novada dome par godu Aleksandra Pelēča (1920 – 1995) 80 gadu jubilejai 2000. gadā iedibināja tradīciju piešķirt literāro prēmiju literāro darbu autoriem par ieguldījumu A.Pelēča daiļrades pētniecībā un popularizēšanā, mākslinieciski augstvērtīgiem darbiem prozā, dzejā, publicistikā, literatūrzinātnē, kas veltīti Talsu, Dundagas, Mērsraga, Rojas novadam.
Aleksandra Pelēča literārā prēmija tiek piešķirta vienam novadu autoram par izcilu literāru darbību, kas ir dziļi saistīts ar sava laikmeta un sava novada norisēm un kurš ieguvis Prēmijas pretendentu izvērtēšanas komisijas augstāko vērtējumu.
Aleksandra Pelēča literārās prēmijas pasniegšanas pasākums notiks 10. aprīlī Talsu Galvenajā bibliotēkā.
Aicinām līdz 2. martam rakstveidā ieteikt un iesniegt pašvaldības Apmeklētāju centrā literāros darbus, kuri atbilst prēmijas nolikumam, bet kurus nav izvirzījusi Talsu Galvenā bibliotēka.
Talsu Galvenā bibliotēka Aleksandra Pelēča 2015. gadā literārai prēmijai izvirzījusi grāmatas, kuras izdotas 2014. gadā:
“Sirds uz rampas”
Darbs – apjomīgs un laikietilpīgs, vainagojies ar acīmredzamu rezultātu: izdota K. Valdemāra Talsu tautas teātra vēstures grāmata. Vēsturiskos materiālus vienuviet apkopojusi K. Valdemāra Talsu teātra aktrise Vita Kukute. Grāmata ir vēsturiska liecība par cilvēkiem un notikumiem, kas bija un ir iesaistīti nerimstošajā teātra radīšanas procesā.
“Talsu slimnīca”, Jānis Zviedrāns
Talsu slimnīcas vēsturei veltīta grāmata. Vēsturiskos materiālus apkopojis un lasītājiem intriģējošā stāstā pārvērtis bijušais Talsu slimnīcas ārsts Jānis Zviedrāns. Grāmata ietver notikumus, kas piedzīvoti laikā no 1894. līdz 2013. gadam. Attaino ne tikai medicīnas iestādē strādājošo personālu, bet precīzi iezīmē tā laika valsts iekārtu un medicīnas personālam tik zināmo ikdienu.
“Kuršu ķoniņi un citi lēņavīri Rietumlatvijā”, Agris Dzenis
Vēstures zinātņu maģistra Agra Dzeņa monogrāfija – izcils pētījums par mūsu pagātni, kura aktualitāti vēl vairāk palielina šādu darbu nepieciešamība mūsdienu Latvijā – kā no identitātes, tā sabiedrības procesu izpratnes viedokļa. Autors pievērsies vietējās izcelsmes lēņavīriem, kuru galvenā privilēģija bija zemes brīvība no zemnieku pienākumiem valsts labā – klaušām un nodevām. To vietā lēņavīri pildīja sabiedriski prestižo dienestu armijā vai pārvaldē.
No hronikām zināma kuršu ķoniņu loma cīņās, saglabājušās senās lēņu grāmatas, taču par tiem mūsdienās nav tapis nevienslielāks, nopietns pētījums.
“Talsu novada muzeja RAKSTI I”
Krājumā ievietoti tematiski ļoti atšķirīgi pētījumi, ko veikuši muzeja darbinieki, krājumu ievada LU Latvijas vēstures institūta asistenta arheologa Rūdolfa Brieža pētījums “Luksusa dzīves veids Nurmuižā 17.-19. gadsimtā”. Nodaļu “Aspazija Talsos” uzrakstījusi LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece, Dr. philol. Gundega Grīnuma.
“Asprātības un neprātības”, Antra Grūbe
Grāmatas autore apkopojusi dažādus amizantus notikumus un jokus no skolas sadzīves laika posmā no 20. gadsimta 20. gadiem līdz mūsdienām. Tekstu papildina fotogrāfijas un skolotāja Friča Makstnieka karikatūras.
“Kārlis Mīlenbahs un viņa laikmets”
Krājuma pirmās sadaļas veido latviešu valodniecības vēsturei raksturīgais polemikas materiāls, kas visspilgtāk raksturo K.Mīlenbaha (1853-1916) personību un viņa laikmeta iezīmes. Grāmatā atrodamas paša K.Mīlenbaha recenzijas un recenzijas par viņa darbiem. Sadaļā “Raksti par Kārli Mīlenbahu” lasāms novadnieka L.Adamoviča raksts, kur varam lasīt par K. Mīlenbahu kā skolotāju un audzinātāju Talsos.
“No Vangažiem līdz Vandzenei”, Raimonds Grūbe
Grāmata “No Vangažiem līdz Vandzenei 1944./1945.” ir 13 gadus veca zēna dienasgrāmatā pierakstītais par bēgļu gaitās pieredzēto. Ģimene, frontei pārvietojoties, atstāj mājas Rīgas pievārtē Vangažos, lai pēc dažādās mājās, nokļūtu Talsu apriņķa Vandzenē. Dokumentēts notikušais gada laikā no 1944. līdz 1945. gada 27. septembrim.